Ventnieku bedrīšakmens

Pievienoja: 
Vilnis Strods, 28.11.2015

Ventnieku bedrīšakmens, skats no dienvidu puses. Dundagas pagasts, "Ventnieki," 04.05.2014
Koordinātas (WGS 84): 
57.589820 22.314710
Koordinātas nav precizētas dabā

Bedrīšakmens

Akmens izmēri, ir: garums 1,30 m, platums 1,25 m, augstums virs zemes - 0,30 m, apkārtmērs 4,35 m.

Akmens, sarkanīga lielkristāliska granīta, virsmā iekaltas 10 sfēriskas formas bedrītes. Astoņas no tām ir kompaktā grupā, bet divas atrodas atsevišķi katra uz savu pusi no grupas. Divas lielākās bedrītes: 2,2 cm dziļa 7,5 cm diametrā un 1,8 cm dziļa 9 cm diametrā. Mazākā bedrīte: 0,8 cm dziļa 4,5 cm diametrā. Visas bedrītes ieveidotas kvalitatīvi.

(mērījumi sniegti atbilstoši 04.05.2014. Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijā iegūtajiem datiem)

Ziņas

Apkārtnes izmaiņas pirms bedrīšakmens atklāšanas. Pirms apkārtnes saimnieciskās pārveides, kad par bedrīšakmeni vēl nebija zināms, tas tiešām atradās nelielas valka ielejas, krūmiem un kokiem aizaugušas slīkšņas malā. Mājas saimnieka personīgajā arhīvā izdevās atrast vairākus fotouzņēmumus no 2009.gada, kuros akmens redzams pirms dīķu rakšanas (1. un 2. fotogrāfija galerijā) un dīķu rakšanas laikā (3.fotogrāfija). No tām ir redzams, ka akmens tolaik bijis ārā no zemes vēl par kādiem 30-40 cm vairāk, t.i. kādus 50-60 cm.

2008.gadā tika nozāģēts slimības dēļ nokaltušais dubultais osis, kas auga uz akmens. No tā pašlaik redzami divi celmi.

2009.gada oktobra sākumā tika izrakts otrais dīķis, tiešā bedrīšakmens tuvumā. Daļa izraktās zemes tika izlīdzināta pa dīķa krastiem, kā rezultātā akmens tika apbērts ar apmēram 30 cm biezu zemes kārtu (galerijas 3.fotogrāfija).

Nākamajos gados nekādi augsnes pārveides darbi vairs nav veikti, izveidojās dabiskais zāliens.

Akmens atklāšana. 2014.gada 21.aprīlī Dundagas pagasta Nevejas tuvumā, pēc saimnieka lūguma apsekojot „Ventnieku” piemājas teritoriju, prof. Juris Urtāns vienā no saimnieka uzrādītajiem akmeņiem sazīmēja jaunu, iepriekš nezināmu, bedrīšakmeni, tā kopējo Latvijā zināmo šo pieminekļu skaitu palielinot līdz 73.

J.Urtāns akmeni un situāciju ap to apraksta tā: 

"Apstaigājot māju tuvāko apkārtni, mežā, purva valka malā (saucas Ķikans), pa kuru notek ūdeņi no ap 2 km attālā Rukšpura un kas tālāk paliek par upīti, kas ietek jūrā pie Sīkraga, pārsimts metrus uz ZA no mājām ieraudzīju vairākas senas aparas ar akmeņiem to malās; tagad tas viss pāraudzis ar mežu un krūmiem. Valks veido nelielu ieleju. Paturot prātā, ka Nevejai kaimiņos Āžu stāvakmenī ir konstatētas bedrītes un zinot, ka bedrīšakmeņi nereti atrodas ieleju malās pie senām lauksaimniecībā izmantotām zemēm, tika pievērsta lielāka uzmanība lielākiem, savās vietās esošiem akmeņiem. Ventnieku māju apkārtnes senais reljefs lielā mērā pārveidots, izrokot divus savienotus dīķus, aizdambējot Ķikanu [precīzāk - uz Ķikana izrakti divi dīķi ar caurtekām - Red.], no dīķiem izrakto zemi [daļēji - Red.] uzberot augstā kalnā, izrokot un pārvietojot lielus akmeņus.
Dīķa malā ap 50 m uz ZA no Ventnieku dzīvojamās ēkas senajā nogāzē ievēroju dziļi zemē iegrimušu, daļēji ar smiltīm apbērtu akmeni, kurš virs zemes bija redzams par apmēram 1 x 1,5 m, augstākajā vietā tas bija ap 0,3 m augsts. Pie akmens audzis lielāks osis, kas tagad nozāģēts. Akmens ir rupjgraudains, sarkanīgs, plaisains granīts. Tā nolaideni plakanajā virsmā konstatēju 5–6 izteiktas bedrītes (centrālās bedrītes diametrs ap 7 cm, dziļums ap 2,5 cm; citas bedrītes ir nedaudz seklākas) un 4–5 mazāk izteiktas bedrītes. Kopējais nepārprotamo bedrīšu skaits ir desmit. Astoņas no tām ir kompaktā grupā, divas atrodas atsevišķi katra uz savu pusi no grupas. Iespējams, ka vēl kādas bedrītes slēptas ar uz akmens uzbērto smilti, jo akmens plaknes lielums tagad nebija nosakāms."

Akmens attīrīšana un uzmērīšana. Tā paša 2014.gada 4.maijā Ventnieku bedrīšakmeni apsekoja Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija Andra Grīnberga vadībā, un arī atzina to par īstu bedrīšakmeni. Pētnieki veica tā atrakšanas un attīrīšanas darbus, uzmērīja to, noteica vietas koordinātas (57*35'389, 22*18'883) un pagatavoja akmens bedrīšu shēmu. Viņu mērīšanas dati ir ņemti par pamatu akmens aprakstam. Attīrot akmeni, vairāk bedrīšu par prof.Urtāna atklātajām desmit netika uziets. Kā likumsakarīgs iznākums, akmenim Petroglifu centra veidotajā Latvijas bedrīšakmeņu reģistrā tika piešķirts 73.kārtas skaitlis.

Līdz Ventnieku bedrīšakmens atklāšanai visā Talsu rajona teritorijā bija zināms tikai vēl viens tāds akmens - Āžu stāvakmens, kas atrodas tikai dažus kilometrus uz ziemeļiem. Līdz ar šā bedrīšakmens atklāšanu kopējais tādu zināmo akmeņu skaits Latvijā palielinājies līdz 73.

Avoti un literatūra

J.Urtāna "Ventnieku" saimniekam elektroniskajā pastā nosūtītais apraksts.
Latvijas Petroglifu centra 04.05.2014 ekspedīcijas materiāli.

Galerijas

Video

Iezīmes

Vietu klasifikators: 
Sakrālās un mītiskās vietas, kulta akmeņi ar mākslīgās apdares pēdām, bedrīšakmeņi
Pagasts: 
Dundagas pagasts
Aizsardzības kategorija: 
valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
Atrašanās vieta: 
Dundagas novadā Nevejas apkārtnē ap 50 m uz ZA no "Ventnieku" dzīvojamās ēkas dīķa malā, Ķikana purva valka sākumā.

Reklāma