Livonijas ordeņa mestrs Zigfrīds Landers no Španheimas izlēņo Jēkabam Bīnem nelaiķa Nikolaja Skrīvera atstāto zemi un muižu (30.03.1422.)

[Kuldīgā, 1422.gada 30.martā]

Dokumenta teksts viduslejasvācu valodā:

Wy broder Syfrid Lander van Spanheym, meister Dutsches Ordens to Lyffland, bekennen und bethugen openbar in dessen schrifft, dat wy mit rade und vulbort unsser ersamer medegebediger Jacobo Byne und synen rechten erven gegeven und vorleent hebben to leengudes rechte den erffnamen an deme lande und gude, dat zeligen Nycolaus Scryver in vortijden to gehort hadde. Also bescheideliken, dat Elsebe wandages zeligen Nycolaus wijff er lijffgeding an deme lande und gude behalden sall und des fredesameliken bruken sunder jenigerlieye wederstall edir hindernisse van Jacobo edir synen rechten erven eynigerley wijsse. Wanner aver na godes schickunge de vorgenante Elzebe afflyvich wirt und vorstervet, so sall dat vorgedachte gut und land an den ergenanten Jacob und syne rechten erven mit allir tobehoringe mit [!] und bequemlicheit wo de genomet sy offte genomet mochte werden nichts nicht udgenommen, dar Jacob und syne rechte erven recht to hebben mogen, vorfallen en to hebbende, to besittende, to brukende und to beholdende fry und fredesameliken na leengudes rechte to ewigen tijden. Wert aver sake, dat Jacob vorgescreven und syne rechten erven de vorgedachten Elzeben by erer levedage affleggen konden mit fruntlichir vornogunge vor er lijffgeding, dat sall uns wollbehagen. Wolde ok de vorbenompte Elzebe er lijffgeding an dem lande und gude vorsetten, so sall Jacob und syne rechten erven de neesten dar to wessen. De scheidinge van dessem vorgerurden gude und lande steyt hir nagescriven: antohevende an eynen vleite geheiten Geylunenbeke, dar ein kule is; van der kule wynte in ein brock, dem brocke tho volgende bit tho eynen cruce und vort van crucen tho crucen bit tho Geydiken scheidinge, dar ok eyn kule ist by eynem zijpe; dem sulven zijpen nedertovolgende bit aver an eyne kule und van dar tho gande bit to einen cruce, dar ok ein kule gemaket ist; van der kulen to gande bit to eynen vleyte geheiten Vislenbeke, dar ein ander kule ist; dat sulve vleyt nedertogande bit tor anderen kulen, van der kulen to volgende bit to eynen cruce, und vort von cruce to cruce to gande aver bit upp dat vleyt Vyslenbeke; dat vleyt vort neder to gande bit to eynen fleyte geheiten Mudikenbeke und dat vleyt nedertogande bit to eynen wege geheiten Kavylwesche wech;

den wech dwers overtogande bit to eynen cruce und vort van crucen to crucen bit to dem vorgescrevenen vleyte Geylunenbeke, dar de irste kule ist. Vortmer eynen haken landes, gelegen an eynen berge by der pylsaten to Sabel, welken haken van aldingen ein beseten hefft geheiten Myndeke und welk hake landes hie und dar by ackertalen ist gelegen. Item eyne acker vor der pilsaten gelegen und plach tom hws to Sabel to togehorende mit eynen hoyslage an dem sulven acker gelegen, welkes ackers und hoyslagis scheidinge angheyt an eyne vleytiken, dar ein cruce steyt, und van dem cruce den wech dar to vorende und to volgende bit to eyner kulen und van der kulen vorttogande bit an Kucken schedinge, dar eyn thun ist, de Kucken acker und des vorgenompthen. Nyclaws Scryver acker deylet, bit to dem vorgescrevenen neesten vleyte, welken acker und hoyslach Mychael, Niclaws vader, tovoren hadde und besatt. Und tho befestinge und tuchnisse desser vorgescrevener dinge so hebbe wy unsse ingesegel an dessen breff laten hangen. Gegeven to Goldingen, na godes gebort verteinhundert yar und im twe und twintigesten vare, des midwekens von Palmen.

Dokumenta tulkojums latviešu valodā:

Mēs, brālis Zigfrīds Landers no Španheimas, Livonijas ordeņa mestrs, atzīstam un atklāti apliecinām šai rakstā, ka mēs ar mūsu godājamo līdzpavēlnieku padomu un pilnvaru esam devuši un izlēņojuši pēc lēņa tiesībām Jēkabam Bīnem un viņa īstenajiem mantiniekiem zemi un muižu, kuru agrākos laikos bija valdījis nelaiķis Nikolais Skrīvers. Tā noteicam, ka nelaiķa Nikolaja sieva Elzebe savas dzīves laikā saņems no šis zemes un muižas uzturu bez jebkādām pretrunām un kavējumiem no Jēkaba vai viņa īsteno mantinieku puses. Ja pēc dieva gribas iepriekšminētā Elzebe nomirtu, tad iepriekšminēto muižu un zemi, neko neizņemot, pārņem sava rīcībā augšminētais Jēkabs un viņa īstenie mantinieki ar visiem piederumiem, labumiem un ērtībām, kādas tās arī nebūtu un varētu būt, neko neizņemot, tur un izmanto netraucēti pēc lēņa tiesībām mūžīgos laikos. Bet, ja būtu tāda lieta, ka iepriekšminētais Jēkabs un viņa īstenie mantinieki pēc draudzīgas vienošanās viņas uzturu gribētu nomaksāt viņas dzīvības laikā [ar vienreizēju maksājumu], tad mums pret to nav iebildumu. Ja iepriekšminētā Elzebe gribētu savu uzturu saņemt tieši no zemes un muižas, tad Jēkabam un viņa īsteniem mantiniekiem jāierāda tam nolūkam [zemes gabals]. Iepriekš minētās muižas un zemes robežas še ir tālāk aprakstītas: sākot ar kādu upīti, ko sauc par Gailūni, kur ir kupica, no kupicas tālāk līdz purvam, gar purvu ejot līdz krustam un tālāk, krustiem sekojot, līdz Gaidiķu robežām, kur arī ir kupica pie ezera; gar šo pašu ezeru ejot lejup atkal līdz kupicai un no tās līdz krustam, kur arī ir ietaisīta kupica, tālāk no kupicas līdz upītei, ko sauc par Vizlas strautu un kur atkal ir kupica; tad pa šo upīti uz leju ejot līdz citai kupicai un no kupicas tālāk līdz kādam krustam un tālāk ejot no krusta uz krustu līdz Vizlas strautam; tālāk pa to uz leju līdz kādai upītei, ko sauc par Mudiķu strautu, un pa to uz leju līdz kādam ceļam, ko sauc par Kabiles ceļu, tad pāri ceļam no krusta uz krustu līdz iepriekšminētai Gailūnes upītei, kur ir pirmā kupica. Tālāk vienu arklu zemes, kas atrodas pie kalna Sabiles pilsāta tuvumā un kuru kādreiz bija valdījis kāds Mindeķis; šis arkls ir izsvaidīts pagabalos. Tāpat tīrumu pilsāta priekšā un lauku pie Sabiles pils līdz ar pļavu, kas atrodas pie minētā tīruma; tīruma un pļavas robežas sākas pie kādas upītes, kur atrodas kāds krusts, un tad no krusta tālāk gar ceļu ejot līdz kupicai un tālāk līdz Kuķa robežām, kur sēta šķir Kuķa tīrumu no iepriekšminētā Niklava Skrīvera tīruma, tālāk līdz iepriekšminētai tuvākai upītei; šo tīrumu un pļavu kādreiz bija turējis un izmantojis Niklava tēvs Miķelis. Šo iepriekšminēto lietu apstiprināšanai un apliecināšanai mēs esam pavēlējuši pie šis lēņa grāmatas piekārt mūsu zīmogu. Dots Kuldīgā 1422.gadā, trešdienā pirms pūpolsvētdienas.

Avots: Zeids, T. Trīs dokumenti par feodālā īpašuma attīstību Kursā. Grām.: Vēstures problēmas. 4.sējums. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, 1961. 8.-10.lpp.

Ievietots: 16.08.2001.