Ansamblis “Mūsu Trio”

"Kā mēs nācām uz domām dibināt savu dziedoņu ansambli, man nav ne jausmas. Vai ansamblim bija arī vārds? Dievs varbūt zina. Ābolu Zaigai bija izcili labs alts un liela godkārība.

Maija Āboltiņa dziedāja soprānu un es baritonu/basu. Jānis Trumpmanis mūs pavadīja uz ģitāres, bet līdz dziedāt atteicās. Uzstājāmies lielākos sarīkojumos tautas tērpos.

Mums visiem bija samērā zemas balsis. Dziedājām bez notīm, paši sabalsojām dziesmas. Varbūt, mēs būtu tālāk tikuši, ja mūs zem sava spārna būtu paņēmis kāds mūziķis. Mūsu speciālnumurs bija “Tuljaks”, un “Šovakar Francis nāks ciemos pie mums”, noklausīts no kādas Latvijas PSR plates. Uzstājamies gan pie austrāliešiem, gan latviešiem. Dziedājām literāros vakaros, tautas deju sarīkojumos kora sarīkojumos un visur citur, kur tikām aicināti.

Vienreiz bijām pat uz TV, kopā ar tautdejniekiem. Uzstāšanos bija izgādājusi Zaiga, kas strādāja ABC birojā par mašīnrakstītāju.

TV režisors mūsu dēļ gandrīz nosirmoja. “Mūsu Trio” ģenerālmēģinājumam izzēģelēja cauri bez grūtībām, bet tautas deju ansamblim gāja grūtāk – orķestris no sākuma spēlēja par ātru un tad par lēnu. Kapelmeistars izlikās diezgan lecīgs, un mūsējiem bija neērti viņam ko aizrādīt. No sākuma uz skatuves bija tikai meiteņi, katra pie savas “albuma” lapas, uz kura bija redzama vakara programma. Starpbrīdis. Stāties pārraidījumam! Meitenes nostājas savās vietās, bet viena vieta ir palikusi brīva! Kur ir meitene, kam te jāstāv? Meitene ir mūsu Maija. “Bloody hell, where is she!” Maijas nav! Līdz pārraides brīdim palikušas tikai sekundes. Burtiski pēdējā sekundē Maija pieskrien un nostājas savā vietā.

Izrādās, ka viņa starpbrīdī izgājusi no studijas ēkas un vairs nav tikusi atpakaļ, jo durvis bijušas noslēgtas. Kā vācieši saka: beigas labas, viss labs.

Bez mums uzstājās vēl viena pazīstama kabarē dziedone un kāds tenors, kas domāja, ka viņš ir Dieva dāvana sievietēm.

Kad mēs uzstājāmies Kanberas tautas deju sarīkojumā, “Mūsu Trio” bija reklamēts uz plakātiem angļu valodā kā TV zvaigznes. Kas par bleķi!" (Uldis Siliņš, 1961.g. nodaļa atmiņu grāmatā "Zem dienvidu krusta")