16.marts - latviešu karavīru varonības diena

Latviešu leģiona dienu Latvijā plašāk sāka svinēt 1990.gadā ar gājienu uz Brāļu kapiem. Gājiens pie Brīvības pieminekļa notiek no 1993.gada.

Laika posmā no 1998.gada līdz 2000.gadam Latviešu leģiona diena bija iekļauta oficiāli atzīmējamu dienu sarakstā. Pagaidām, nezinot vai neizprotot savas tautas vēsturi, vai gļēvuma iespaidoti, mūsu likumu lēmēji kavējas atjaunot šīs dienas pelnīto statusu.

Šodien, kad pašu leģionāru paliek arvien mazāk, ir svarīgi, soļojot ar viņiem plecu pie pleca pie Brīvības pieminekļa, pārņemt stafeti, lai arī turpmāk ik gadu šajā datumā godinātu LATVIEŠU LEĢIONĀRU varonību. 

Ir dzirdēts viedoklis, ka 2.Pasaules kara varoņus latviešu leģionārus un citu karu dalībniekus varētu pieminēt 11. Novembrī. Diemžēl, tā domā arī mūsu eksprezidente V.V.Freiberga, lai gan pati, līdzīgi daudziem citiem simtiem tūkstošu latviešu bēgļu, pateicoties latviešu leģionāru sīkstumam un kaujas spējām visās sešās uzvarētajās Kurzemes cietokšņa lielkaujās, paglābās no okupantu varmācības. Šāda mūsu karavīru daudzo uzvaru reducēšana līdz vienai svētku dienai ir nepieļaujama. 

Tas radītu sajukumu vēsturisko notikumu izpratnē. Turklāt, ne tikai jauniešiem, jo jau patlaban uz jautājumu, kas ir Lāčplēša diena, nereti izskan visai kuriozas atbildes. Tomēr būtiskākais - tādejādi mēs nodotu savus karavīrus, viņu izcīnīto Latviju, savu sirdsapziņu.

Citas tautas, kurām nav tādu militāru panākumu, savus varoņus nekautrējas glorificēt un viņu pieticīgākos varoņdarbus bieži pat pārspīlē.

Tur pretī mēs pamatoti varam lepoties ar to, ka latviešu karavīri jau no seniem laikiem ir uzrādījuši visizcilākos sasniegumus daudzos un dažādos karalaukos. Tādēļ atliek vien godprātīgi, ar pateicību godināt savu karavīru veikumu tieši tajos datumos, kad tas ir noticis vai kuru paši notikumu dalībnieki ir izraudzījušies kā atzīmējamu dienu. Tā mēs smelsim spēku no tēvu un sentēvu mantojuma.

Lai, atgādinātu sev un draugiem, ka mēs esam sabiedrotie, nevis aizstāvamie – Kurzemes cietoksnī, Lestenē, šosejas malā jāuzceļ piemineklis - liela zobena veidolā, kura šķērsī piecās valodās jāiekaļ vārdi līdzīgi kā piemineklī pie Verdenas:

„TĀLĀK VIŅI NETIKA!
ДАЛЬШЕ ОНИ НЕ СМОГЛИ ПРОЙТИ!
SIE KONNTE NICHT WEITER GEHEN!
THEY COULD NOT MOVE FURTHER!
ILS NE POUVAIENT PAS ALLER PLUS LOIN!”

Avots:

facebook.com

Vairāk par tēmu: Indulis Ķēniņš. Kam un ko zvērēja latviešu leģionāri