Draudu un cerību lokā

Latvijas Okupācijas muzejā atvērta Ulda Neiburga grāmata “Draudu un cerību lokā”, kas stāsta par Latvijas pretošanās kustību un tās sakariem Rietumu sabiedrotajiem (1941–1945).

Grāmatas pamatā ir U. Neiburga Latvijas Universitātē aizstāvētā doktora disertācija. Grāmatas atvēršanas svētkos disertācijas vadītājs Ilgvars Butulis klātesošos iepazīstināja ar pētījuma tapšanas vēsturi – apjomīgo darbu, kas veikts izpētes gaitā un minēja vairākus virzienus, kuros būtu iespējams turpināt Latvijas pretošanās kustības vēstures izpēti. Savukārt Kārlis Kangeris atzīmēja nepieciešamību kritiski izvērtēt virkni priekšstatu, kas gadu gaitā izveidojušies par Latvijas pretošanās kustību un jo sevišķi par Latvijas Centrālās padomes (LCP) darbību.

U. Neiburga grāmatā ir analizēta profesora Konstantīna Čakstes vadītās Latvijas Centrālās padomes un bijušā Latvijas sūtņa Stokholmā Voldemāra Salnā savāktā un britu un amerikāņu ārlietu un militārās izlūkošanas dienestiem nosūtītā informācija par stāvokli vācu okupētajā Latvijā, un atklāta LCP politisko deklarāciju nonākšana dažādās Rietumu un Skandināvijas valstu institūcijās. Grāmatā ir aprakstītas pretošanās kustības organizētās un zviedru un amerikāņu izlūkdienestu atbalstītās slepenās bēgļu laivu akcijas uz Zviedriju, un parādīti LCP un ģenerāļa Jāņa Kureļa militārās grupas mēģinājumi atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti, sagaidot Rietumu sabiedroto atbalstu šo politisko centienu īstenošanā.

’’Vācu apgalvojumiem, ka Lielbritānija ir pārdevusi Baltijas valstis Krievijai, neviens netic. Tiek atzīts, ka ne Lielbritānija, ne ASV Baltijas valstīm patlaban nevar palīdzēt, un Rietumvalstis atrodas delikātā stāvoklī iepretī Krievijai un jautājumam par tās kaimiņvalstīm. Baltijas valstu iedzīvotāji ir pilnībā informēti par Atlantijas hartu, saglabā ticību Rietumu sabiedrotajiem un tic, ka Lielbritānija glābs mazās valstis. Vienlaikus Krievijas pretenzijas uz Baltijas valstīm bez jebkāda atspēkojuma no citu Atlantijas hartas parakstītāju puses tomēr izraisa ievērojamas bažas sabiedrībā.”

Lielbritānijas vēstniecības Zviedrijā pārskats ’’Sabiedrības noskaņojums Baltijas valstīs pret Vāciju, Padomju Savienību un Lielbritāniju”. 1943. gada marts

’’Mūsu ienaidnieks Nr. 1 patlaban ir un paliek Padomju Krievija, un mūs, tāpat kā somus, patreizējie apstākļi spiež cīnīties kopā ar tiem, kas arī cīnās pret šo mūsu ienaidnieku Nr. 1. Mums citas izejas nav. Tikai paralēli šai ieroču cīņai, kura, mums diemžēl, jāved kopā ar angļu-sakšu ienaidnieku, mūsu pirmais un galvenais diplomātijas uzdevums ir-darīt maksimālo, lai angļu - sakši un tāpat pārējā pasaule saprastu mūsu traģisko stāvokli un saprastu, ka šī mūsu cīņa ir tikai mūsu dzīvības pašuzturēšanas cīņa un nekādā ziņā nav cīņa dēļ Vācijas politiskiem un saimnieciskiem mērķiem.”

Latvijas sūtnis Zviedrijā Voldemārs Salnais. 1944. gada 28. jūnijs

”No vairākiem avotiem ASV vēstniecība ir dzirdējusi līdzīgus nostāstus, ka latvieši ir apņēmušies pretoties Krievijas iebrukumam. Šobrīd, kad Sarkanā armija ir tuvu Latvijas robežām savā ofensīvā Austrumprūsijas virzienā, būs ļoti interesanti vērot, cik lielā mērā latvieši ar vāciešu palīdzību spēs apturēt padomju spēku tālāku virzību [..] Rodas iespaids, ka latvieši ir naivi un gandrīz bērnišķīgi savā ticībā, ka šādi vai citādi, iespējams, izmantojot Atlantijas hartas principus, viņiem tiks atjaunota valstiskā neatkarība. Šī cerība, šķiet, ļoti līdzinās vēlmju domāšanai, ievērojot ārkārtīgi komplicēto situāciju, kāda pašlaik pastāv Baltijas telpā.”

ASV vēstnieks Zviedrijā Heršels V. Džonsons. 1944. gada 5. jūlijs

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Richarda Zariņa piemiņas fonda, Karlsonu ģimenes un Latvijas Okupācijas muzeja finansiālu atbalstu

Avots:

apgadsmansards.lv