Veigands, Johans Georgs

Dzīvesgājums

J. G. Veigands dzimis 1680. gada 6. februārī Bauskā, ārsta ģimenē, kas 1681. gadā pārcēlās uz Kuldīgu. Tādēļ var uzskatīt, ka Veigands ir gandrīz dzimis kuldīdznieks. Ja neskaita studiju laiku, visu savu mūžu viņš nodzīvoja Kuldīgā, tādēļ viņam bija labi zināmi gan vietējie dabas apstākļi, gan iedzīvotāji un vēsture. J. G. Veigands bija precējies ar Magdalēni Grollu no Alsungas.

1699. gadā viņš uzsāka medicīnas studijas Kēnigsbergas universitātē, pēc tam tās turpināja Rostokā, bet medicīnas doktora grādu ieguva 1707. gadā Leidenes universitātē. Divus gadus viņš strādāja par ārstu Liepājā, tad 1711. gadā pārcēlās uz Kuldīgu, kur darbojās līdz savai nāvei 1740. gada 20. martā.

J. G. Veiganda intereses un prasmes, līdzīgi vairumam tālaika mācīto vīru, bija apbrīnojami daudzveidīgas. Viņa laikabiedrs, krievu zinātnieks Mihails Lomonosovs bija gan fiziķis un ķīmiķis, gan anatoms un vēsturnieks, mākslinieks un dzejnieks. Ļoti līdzīgs bija arī J. G. Veiganda interešu loks, tomēr visražīgākais veikums attiecināms uz novadpētniecības jomu. Diemžēl no viņa savāktajiem Kurzemes vēstures rokrakstu un dokumentu trīspadsmit sējumiem ir saglabājies tikai viens, kur kopā ar Kurzemes hercogu ģenealoģijas materiāliem ievietoti viņa Kuldīgas pils un pilsētas, kā arī Ventas rumbas tača zīmējumi. Pārējos sējumus pēc J. G. Veiganda nāves nopirka Kurzemes hercogistes galma tiesas advokāts Šneiders un aizveda tos sev līdzi uz Hamburgu. Kad Šneiders nomira, Jelgavas mācītie vīri sējumus gribēja iegādāties, taču neviens vairs nezināja, kur tie palikuši. Jāpiebilst, ka līdzīgs liktenis piemeklēja arī cita Kurzemes novadpētnieka, J. G. Veiganda laikabiedra, Mežmuižas draudzes mācītāja Samuela Rāneja krājumu, kurš visu mūžu bija vācis Kurzemes vēstures materiālus. Pēc viņa nāves daudzie materiālu sējumi gan nonāca drošās rokās, bet vēlāk gāja bojā ugunsgrēkā. Krājumu bēdīgie likteņi rosināja Kurzemes vēstures mīļotājus nodrukāt savāktos materiālus, tādējādi tos padarot pieejamus plašākam interesentu lokam un saglabājot nākamajām paaudzēm.

J. G. Veigands ir ievērojams ne tikai ar plašu zinātnisko interešu loku un aktīvu darbību, bet arī centieniem publicēt savāktos materiālus, savus novērojumus un secinājumus. Pateicoties tieši publikācijām, daļa no zudušā krājuma ir nonākusi līdz mūsdienām. J. G. Veigands materiālus regulāri sūtīja vienam no tālaika vāciski lasošo izglītoto ļaužu vidū populārākajiem izdevumiem - ”Dabas un medicīnas, kā arī mākslas un literatūras stāstu krājums”, kas 1717. – 1726.g. iznāca Breslavā. Tā sastādītājs un izdevējs bija Johans Kanolds - viens no ievērojamākajiem Eiropas dabaszinātniekiem un mediķiem, ķeizara Leopolda akadēmijas biedrs. J. G. Veiganda raksti minētajā izdevumā bija arī pirmā plašākā Kurzemes dabas un sociālo parādību popularizēšana ārzemēs. Pirms tam, 1685. gadā, tika izdots Kurzemē dzīvojušā ārsta Rozīna Lentīlija Kurzemes dabas, iedzīvotāju un saimniecības apraksts ”Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi”, kuru J. G. Veigands savos rakstos centās labot un papildināt.

J. G. Veiganda rakstos ir sniegtas ziņas par dabas parādībām un ikdienas dzīvi, kas nav fiksētas dokumentos. Rakstu tēmas atklāj viņa interešu daudzveidību. Uz mehānikas un ķīmijas jomu attiecināmas ziņas par ceļojuma katlu, kurā iespējams vārīt bez malkas un oglēm, par jaunu ūdensdzirnavu tipu, par jaunu jūdžu mērīšanas mašīnu un stipru etiķi, ar kuru var izkodināt attēlus stiklā.

Novērojumus un secinājumus medicīnas jomā Kuldīgas ārsts fiksējis rakstos par asiņainu urīnu, kas iziet ar sāpēm, dedzināšanu un miesas gabaliņiem, par plaušu izspiešanos caur muti, kā arī par hermafrodītismu. Tālaika zinātnei bija raksturīga pastiprināta interese par slimībām, patoloģijām un anomālijām. Arī J. G. Veigands rakstīja par lopu sērgām Kurzemē 1722. un 1723.g., par Kurzemes jāņogām, kas aug kā vīnogas, par aitām, kas apēd savus jērus, vistu sērgu, četrkājainu zosi, diviem pāriem monstrozi saaugušu riekstu, kā arī par cilvēku, kam nokaltusi roka pēc tam, kad viņš sitis savus vecākus.

Vairākos darbos aprakstīti Kurzemes dabas fenomeni: Ventas rumba un zivju ķeršana gaisā, Kurzemes bērzi un bērzu vistiņu - irbju ķeršana, atrasts milža ribu pāris ar pārakmeņojušos miesu pie tām. Svešzemju ģeogrāfiju skar ziņas par Grenlandi, kas iegūtas, iespējams, no Kuldīgā dzīvojoša jūrasbraucēja.

Vairāki no J. G. Veiganda darbiem uzskatāmi par pirmajiem Kurzemes zooloģijas rakstiem. Vienā no tām, izmantojot gan savus novērojumus, gan ziņas, kas ievāktas no kāda slavena Kurzemes aļņu mednieka, sniegts aļņa anatomiskais apraksts, ziņas par tā dzīvesveidu, medībām, gaļas pagatavošanu un ādas izmantošanu. J. G. Veigands pats veicis sekciju Kuldīgas apkārtnē noķertam sikspārnim un Kurzemei neierastam dzīvniekam – dzeloņcūkai, sastādot izpētīto dzīvnieku anatomisko aprakstu.

Autors: Agris Dzenis