Livonijas karš

Livonijas karš - Krievijas cīņa ar Livonijas ordeni, Poliju-Lietuvu (no 1569 Žečpospoļita) un Zviedriju 1558-83 par pieeju Baltijas jūrai. 16.gs. tālākai Krievijas valsts attīstībai bija nepieciešama tieša satiksme ar R-Eiropu, bet “Livonijas barjera”, kas bija izveidojusies jau 13.gs., vācu feodāļu agresijas rezultātā, to kavēja. Tieksmi pēc Baltijas jūras ostām - Narvas, Rīgas, Rēveles, nosacīja arī kr. muižn. un tirgotāju intereses. [Livonijas kara] 1.posmā (1568-61) kr. karaspēks cīņā ar Livonijas ordeni guva izcilus panākumus - ieņēma Narvu un Tērbatu (1558.g. vidū), 1560.2.VIII sakāva ordeņa spēkus Ērģemes kaujā un ieņēma Vilandes cietoksni. Kr. armijas panākumus sekmēja ig. un latv. zemn. nemieri, kas sevišķi spēcīgi uzliesmoja ZR Igaunijā 1560.g. rudenī. [Livonijas kara] 2.posms (1561-78) sākās pēc Livonijas konfeder. sairšanas, kad Krievija sāka cīņu ar Poliju-Lietuvu un Zviedriju, kuras pieteica savas pretenzijas uz t.s. Livonijas mantojumu. 16.gs. 60.gados karadarbībai bija lokāls raksturs; zemi postīja gan iebrucēju karaspēks, gan bruņotas viet. feod. un kara algotņu bandas. Livonijas iedz. smagi cieta sakarā ar diviem nesekmīgajiem kr. karaspēka mēģinājumiem ieņemt Rēveli (1570-71 un 1577.g. sāk.), bet it īpaši 1577.g. vasarā un rudenī, kad kr. armija Ivana IV Bargā vadībā iebruka Latgalē un Vidzemē. Raunas, Cēsu, Dzērbenes un Valmieras pils novadā 1582 postažā bija pamesti 50-75% zemn. saimniecību. Kr. karaspēka pēdējais panākums bija Kokneses, Cēsu pils u.c. Vidzemes piļu ieņemšana (1577). [Livonijas kara] 3.posms sākās 1579. Polijas-Lietuvas karali Stefans Batorijas 1579 ieņēma Polocku un Veļikije Lukus, 1581 aplenca Pleskavu. Polijas-Lietuvas karaspēka ielaušanās Krievijā, valsts saimn. un iekšpol. stāvoklis piespieda kr. karaspēku aiziet no Livonijas. Pēc miera līg. ar Poliju (Zapoļskijamā, 1582) un pamiera līguma ar Zviedriju (Pļusā, 1583) Krievija atteicās no iekarojumiem Livonijā; Vidzeme un D-Igaunija palika Polijai, bet Z-Igaunija - Zviedrijai. Pēc [Livonijas kara] Krievija bija atgriezta no Baltijas jūras vēl vairāk nekā pirms kara. Latv. un ig. tauta nonāca jaunu iekarotāju varā. L. Zutis J. Livonijas karš. R., 1949; Kоролюк В. Ливонская война. М., 1954; Donnert E. Der livländische Ordensritterstaat und Rußland. B., 1963.

 

Latvijas padomju enciklopēdija. 6.sējums, 218.lpp.

 

Ievietots: 30.10.2002.