Vēveris, I. Filatēlists un folkloras vācējs. Liesma (15.01.1963.)

Divstāvu nams Meža ielā todien likās aizsnaudies. Tikai tad, kad atvēru sētas durvis un pie sliekšņa nodauzīju no apaviem sniegu, tas atdzīvojās, labsirdīgi pamirkšķināja man ar logu acīm.

Pensionāru Kārli Bukumu sastapu, pie galda sēžot. Viņš bija lasījis jaunāko "Cīņas" numuru. Avīzi nobīdījis pie malas, viņš lūdza mani atģērbties:

- Ak interesējaties par manām markām? Varu parādīt, cik 40 gados man ir izdevies sakrāt.

Un vecais vīrs dodas pie skapīša istabas stūrī. Albumu un bloknotu kaudzes galā ir pati biezākā grāmata. Viņš saudzīgi paņem to un noliek uz galda.

Lapu pēc lapas šķiras biezais albums. Kādu marku tikai šeit nav! Pirmās mazās un vienkāršās padomju valsts markas nomaina vēlākos gados izlaistās. Tās ir dažāda lieluma, krāsainas, gandrīz katra stāsta par kādu no mūsu Dzimtenes vēstures lappusēm.

Četrdesmit gados sakrāts ap 18 000 marku. Bet ne jau skaits te ir pats svarīgākais. Filatēlists spraudis uzdevumu sakrāt visas Padomju Savienības pastmarkas un sakārtot kataloga kārtībā. Pastmarku albumā pavisam maz tādu lappušu, kur trūkst kādas atsevišķas sērijas markas. Visvairāk iepriecina sporta marku, Maskavas augstceltņu un Kaukāza sanatoriju un atpūtas namu pastmarku sērijas. Tās sevišķi krāšņas.

Citos bloknotos Ungārijas, Čehoslovākijas, Rumānijas, Austrijas, Vācijas Demokrātiskās Republikas, Polijas, Norvēģijas, Zviedrijas un daudzu citu valstu pasta zīmes. Daudz retumu.

Piektais gads, kopš b. Bukums aizgājis pensijā. Pirms tam ilgus gadus strādāts par kasieri gan bankā, gan arī bijušajā dažādveida produkcijas ražošanas artelī un citās iestādēs.

Kad sirmais vīrs ieminas, ka viņš no 1920. gada ir aktīvs folkloras krājējs, nonoturos pajautāt:

- Vai tas jums nav grūti?
- Viegli jau nav, bet tā ir mana sirdslieta, tādēļ esmu apstaigājis visus invalīdu namus, kur mitinās veci ļaudis, Kocēnu, dzimtās puses Rubenes un citus novadus. Esmu savācis ap 1500 apvidus vārdu, 1000 anekdošu un daudz citu folkloras materiālu.

Kārlis Bukums rūpīgi izvelk no grāmatu kaudzes vairākas biezas burtnīcas. Uz tām rakstīts - LPSR Zinātņu akadēmijas valodas institūtam. Vienā burtnīcā avotu, kalnu, laipu, aizu, upju, upīšu, tiltu, bedru un vairs neeksistējošu zemnieku māju apraksti, otrā - mežu, uzkalnu, vēsturisku koku, avotu, kulta akmeņu un senkapu pētījumi. Rakstīts arī par sēliešu kāzu, Startes un Ternejas pagastu treju godību un Rubenes novada paražām un ticējumiem. Kocēnu ciemā folkloras vācējs bijis daudzās senvietās un tās aprakstījis. Liels un rūpīgs darbs!

Kad atvados, Kārlis Bukums piebilst:

- Gribu klusi un mierīgi pavadīt vecumdienas, jo nemīlu ar padarīto lielīties. Vienu gan vēlos - lai pensionāru sapulcēs un tāpat sarīkojumos runātu par folkloras vākšanu un mūsu kultūras iestādes un novadpētniecības muzejs censtos pavairot folkloras vācēju pulku. Nevaram pieļaut, ka bagātais tautas daiļrades materiāls aizietu bojā un netiktu saglabāts nākošajām paaudzēm.

Publicēts:

Vēveris, I. Filatēlists un folkloras vācējs. Liesma, 15.01.1963., 3.lpp.