Lai raksturotu dažādas kopš dzelzs laikmeta identificējamas reģionālas iedzīvotāju grupas Latvijā, bieži tiek izmantoti apzīmējumi ‘tautība’, ‘maztautas’, ‘ciltis’ un arī pēdējā laikā ieviestais termins ‘etnokulturālās grupas’. Tādējādi, līdzīgi kā kultūrvēsturiskās arheoloģijas pētnieciskajā tradīcijā, tiek uzsvērta noteiktu reģionu saistība ar etniskajām grupām, kuru nosaukumi parādās rakstītajos vēstures avotos. Referātā tiek aplūkotas arheoloģiskā materiāla etnisko interpretāciju iespējas, kā arī sociālo un reliģisko faktoru nozīme Latvijas aizvēstures beigu un viduslaiku iedzīvotāju identitātēs.