Baznīcas slieksnis pie Dzelzkalniem

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 01.07.2014

Ielejveida pazeminājums pie "Dzelzkalniem" - iespējamā Baznīcas vieta. 2007.g. 20.septembris. D.Ozola foto.
Koordinātas (WGS 84): 
57.476492, 25.238879
Koordinātas nav precizētas dabā

Ledāja veidota reljefa forma

Iespējamā Baznīcas sliekšņa atrašanās vieta ir Vaidavas ezera senlejai - subglaciālajai ielejai paralēls ielejveida pazeminājums.

Šis ir viens no ielejveida pazeminājumiem, kas sāka veidoties līdzīgi senlejām, bet palika seklāki, jo kušanas ūdeņu galveno straumi pārtvēra blakus esošā lielākā (Zvirgzdupītes) senleja.

Senlejas, jeb subglaciālās ielejas veidojās apledojuma beigu posmā, kad zemledāja kušanas ūdeņu hidrostatiskais spiediens vairs nepārsniedza ledus spiedienu, un straumes bija spiestas veidot šauras un dziļas gultnes. Senlejas veidojās kā zemledāja upju sistēmas ar pietekām, kas savstarpēji saplūda un nesa ūdeņus galvenās noteces virzienā, kas Imeras teritorijā bija Gaujas senleja. Senlejas ir izteiktākās no negatīvajām reljefa formām. Līdzīgas galvenajām senlejām paralēlas senlejas un ielejveida pazeminājumi Ziemeļvidzemē ir Svētupei, Salacai, Rūjai, Ķirelei u.c. upju senlejām.

Dotais ielejveida pazeminājums ir veidojies ledāja kušanas ūdeņiem plūstot no Briedes vidusteces pazeminājuma, ko tagad aizņem Zažēnu purvs, Gaujas senlejas virzienā.

Nostāstu vieta

Rubenes - Robiņu ceļa kreisajā pusē starp “Dzelzkalniem” un bijušo Ķieģeļu muižu, aptuveni 1,8 km ziemeļrietumos no Rubenes baznīcas, atrodas teiksmainā baznīcas vieta. Vēsturnieks G. Skutāns savulaik izteicis pieņēmumu, ka šeit ir senlatviešu svētnīca - “Baznīcas kalns” vai “Māras baznīca”. Viņš norādījis, ka pie “Dzelzkalniem” vēl ilgi stāvējis akmens - “Baznīcas slieksnis”. [1.] Vēlāk G.Skutāns paudis domas, ka "Baznīcas slieksnis" varētu arī norādīt uz "Dzelzkalnos" kādreiz pastāvējušu Brāļu draudzes (hernhūtiešu) saiešanas namu.

Par baznīcas vietu rakstīja K. Bukums: “Pēc vecu ļaužu un mana, šo rindiņu rakstītāja, vectēva, kā veca rubenieša atstāstījuma, pirmā baznīca atradusies pie tagadējās Ķieģeļu pagasta Dzelzkalēja [“Dzelzkalni” - ?] mājas kalniņā. Baznīca esot bijusi koka, tajā iespēris pērkons, un tā nodegusi līdz pamatiem” [2.]

Nostāsti par Rubenes baznīcas vietu pie “Dzelzkaļiem” saglabājušies vismaz no 18. - 19. gs.: “Anna Ginter (Villenīte) kura, veca būdama, akurāt tajā vakarā, priekš Kreevu - turku kara, kad sarkanais gaiss bijis, pārvesta pār Vaidavas ezeru uz Gribiešas māju vilnu vērpt - stāstījus, kad viņa bijus jauna, dzīvojus Ķieģeļu pag. Dzelzkaļu mājā, kur agrāk atradusies Rubenes baznica...” [3.]

Avoti:

1. G. Skutāna vietvārdu krājums. Nepublicēts.
2. Valmieras novada teikas. Valmiera. 1999, 149. lpp.
3. LFM, 23 2528 Vlm/ Vlm Ķieģeļu pag.

Aizsardzības kategorija: 
kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav
ģeoloģisks/ģeomorfoloģisks dabas piemineklis: oficiāla aizsardzības statusa nav
Atrašanās vieta: 
Kocēnu novads, Kocēnu pagasts, 1,3 km uz ZR no Rubenes, 170 m uz DR no Dzelzkalniem, ceļa Rubene-Robiņi kreisajā pusē, Zvirgzdupītes (Rubenes ūdenskrātuves) kreisajā krastā.

Reklāma