Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Beķera kroga vieta atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā), senā Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļa vecās trases labajā pusē, apmēram 100 m aiz Viesītes tilta. Aptuvenas koordinātas: 56.43778 24.92098.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi, tās vietā pļava.
ZIŅAS
Beķera krogs bijis Ērberģes muižas (Herbergen) īpašumā.
Krogs iezīmēts (2. attēls) K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes kartē[1]. 1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Ērberģes muižā norādīti 5 krogi, tos vārdā nesaucot.[2]
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[3] Beķera krogs ir viens no retajiem, kas turpina darboties.
1912. gadā izdotajā Rihtera “Kurzemes adresu grāmatā” līdz ar citām ziņām Ērberģes muižas sadaļā sniegts arī krogu uzskaitījums. Minēts Beķera krogs (Beckerkrug), Salas krogs (Sellenkrug) un Kazarmu krogs (Kasernenkrug)[4]
Beķera krogs ar kroga simbolu iezīmēts arī I pasaules kara laika Krievijas un Vācijas impērijas kartēs, kurās redzama aktualizēta 20. gs. sākuma situācija (3. attēls).
Nav precīzi zināms, cik ilgi Beķera krogā turpinās kroģēšana, domājams, tā izbeidzas ne vēlāk kā sākoties I pasaules karam.
Beķera kroga vieta iezīmē nozīmīgu Latvijas Neatkarības kara epizodi. Kamēr Rīgā vēl norisinājās kaujas par Pārdaugavu, 1919.gada 12.novembrī Latvijas armijas Kurzemes divīzijas 3.Jelgavas kājnieku pulka virsseržants Pēteris Kalnaraups ar savu nodaļu izvirzījās Bermonta armijas aizmugurē un pretuzbrukumā izraisīja vācu vienībās apjukumu. Bermontieši atkāpās, kaujas laukā atstājot 3 ložmetējus, vairākus kritušos un ievainotos, bet Kurzemes divīzija varēja turpināt uzbrukumu Skaistkalnes un Bauskas virzienā.
Par izrādīto varonību Pēteri Kalnaraupu 1920.gadā apbalvoja ar Lāčplēša kara ordeni. Atvaļināts 1921.gadā, vēlāk mežsargs Biržu pagastā un Jēkabpils mežniecības Leimaņu nodaļā, II pasaules kara beigās devies trimdā un miris 1958.gadā ASV.[5]
1924. gada rudenī Kurmenes piensaimnieku biedrība Beķera krogā ierīko krejotavu.[6]
1925. gadā Ērberģes pagastu “vāciskā nosaukuma dēļ” pārdēvē par Mazzalves pagastu.[7]
1931. gadā, gatavojoties 4. Saeimas vēlēšanām, politiskās partijas visā Latvijā rīko aģitācijas pasākumus. Viena no Demokrātiskā centra partijas tautas sapulcēm 27. septembrī notiek arī Ērberģes Beķera krogū. Ar runu uzstājas mežzinis A. Rumba.[8]
1935. gadā izdotajā uzziņu krājumā “Pagastu apraksti” Mazzalves pagasta apraksta sadaļā “Tirdzniecība, rūpniecība un finances” minēta tirgotava Beķerkrogū. Īpašnieks Guļaks Šļema.[9]
Pēc II pasaules kara krogs, iespējams, kādu laiku vēl apdzīvots un tad pamests. Sabrūk un tiek nojaukts 1960.-to gadu sākumā.[10]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Beķera krogs bijis tipisks lielceļa krogs ar novietojumu netālu no ceļu krustojuma un tilta.
Pagaidām nav izdevies iegūt nedz kādu kroga celtnes aprakstu, nedz attēlu, tāpēc celtniecības materiāls un plānojums nav zināmi.
1947. gadā dzimušais Elmārs Vectirāns atcerējās, ka bērnībā gājis kopā ar vecomāti garām Beķera krogam un tas palicis atmiņā kā tumša koka (baļķu) ēka.[11] Savukārt, spriežot pēc netālajā Cielavas krogā (“Mūros”) dzīvojošo vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām par akmeņu kaudzi, kas kādu laiku bijusi redzama Beķera kroga vietā [12], visai iespējams, ka vismaz daļa kroga ēkas bijusi celta laukakmens mūra konstrukcijā.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes karte (1864. gada izdevums). Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452.
2 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 90.lpp. Skatīts: digar.ee
3 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. – Māksla: Rīga, 1995. – 90. lpp.
4 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 609.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
5 Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2017. Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, 2017. – 104.lpp.
6 Ko domā un dara Latvijā? Kurmene // Zemkopis. – 1925. – Nr. 43. – 28. oktobris. Skatīts: periodika.lv
7 Vietējās ziņas // Jēkabpils Vēstnesis. – 1925. – Nr. 3. – 23. janvāris. Skatīts: periodika.lv
8 Demokrātiskā centra tautas sapulces // Centra Balss. – 1931. – Nr. 38. – 25. septembris. Skatīts: periodika.lv
9 Salnais, V un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 503.lpp.
10 Mazzalves pagasts // Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 2. sējums. vēsture. – A/S Preses nams: Rīga, 2002. – 52. lpp.
11 Teic. Elmārs Vectirāns (dz. 1947). Informācija saņemta e-pastā 17.10.2023.
12 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicēji: Ainārs Sietnieks, Normunds Davidovs. Pierakstīts “Mūros” 08.08.2023.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu
