Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bērza kroga drupas atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā), ceļa Nereta–Gricgale–Ērberģe labajā pusē, apm. 2,7 km aiz Lielmēmeles muižas, pie autobusu pieturas “Bērzi”. Koordinātas: 56.352893 24.981891.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Ēka drupās, saglabājušies kokos un krūmos ieauguši sienu mūri.
ZIŅAS
Senākais, pagaidām manā rīcībā esošais Ērberģes muižas (Herbergen) Bērza kroga (Bersen) pastāvēšanas apliecinājums ir K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes karte (2. attēls).[1]
Krogs, kļūdaini atveidojot nosaukumu (Бергень), iezīmēts arī Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga kartē (3. attēls).[2] Nepareizo nosaukumu militārie kartogrāfi vēlāk kopē citās Krievijas un Vācijas impērijas kartēs, kas I pasaules kara laikā tiek izgatavotas, kā informācijas avotu lielā mērā izmantojot 3 verstu karti.
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” teikts, ka Ērberģes muižā darbojas pieci krogi, tos vārdā nesaucot.[3] To vidū visdrīzāk arī Bērzu krogs.
19. gadsimta pēdējā ceturksnī Leišmales (Neretas-Gricgales-Ērberģes) ceļa nozīme un līdz arī to arī satiksmes plūsma mazinās un vairāki krogi tiek slēgti. Ap 19. gs. beigām zīmētā Kurzemes guberņas ceļu kartē kā Leišmales ceļā pastāvoši iezīmēti vairs tikai Gricgales, Rises, Dūžēnu un Bērzu krogi (4. attēls).[4]
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[5] Slēgts tiek arī Bērza krogs, ko muiža, kā to apliecina agrārās reformas dokumenti (sk. tālāk), pārveido par rentes māju.
1912. gadā izdotajā Rihtera “Kurzemes adresu grāmatā” līdz ar citām ziņām Ērberģes muižas sadaļā sniegts arī krogu uzskaitījums. Minēts Beķera krogs (Beckerkrug), Salas krogs (Sellenkrug) un Kazarmu krogs (Kasernenkrug).[6]
Agrārā reforma un brīvvalsts laiks
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas, tostarp tām piederošie krogi, tiek sadalītas jaunsaimniecībās, tās piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Obroka gabalus un rentes mājas, atbilstoši likumam, parasti piešķir ilggadējiem nomniekiem.
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1922. gada 1. maija numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komitejas 8. aprīļa lēmums – Jaunjelgavas apriņķa Ērberģes pagastā no 1922. g. 5. aprīļa piešķirt Ludim Smetem Bērza kroga rentes māju. Noraidīti: Henčel Marija, Strautiņš Krišjānis.[7]
Ap 1922. gadu sastādītā Ērberģes muižas pusmuižu, kalpu un rentes māju “Ēku aprakstā” uzskaitītas arī Bērza kroga ēkas (5. attēls). Saimniecībā ietilpst bijušais krogs kā dzīvojamā māja un 5 citas ēkas. Stadula, lai arī daļa no kroga celtnes, skaitīta kā atsevišķa ēka:
170. (kārtas numurs kopējā muižas ēku sarakstā) Dzīvojamā māja (garums – 14,1, platums – 13,3m, augstums – 2,9m; sienas – dabas akmeņu; jumts – šindeļu; vecums – 1866; piezīmes – sienas labas, jumts jālabo).
171. Kūts (stadula) (17,9x13,3x2,9; pārējais tāpat kā 170.).
172. Kūts (8,5x6,4x2,0; baļķu; salmu; jauna; sienas labas, jumts jāliek jauns).
173. Klēts (11,6x7,8x2,0; baļķu; salmu; veca; sienām daži baļki trupējuši, jumts labs).
174. Dzīvojamā ēka (10,0x6,2x2,0; baļķu; šindeļu; veca; daži baļķi trupējuši, jumts jālabo).
175. Šķūnis (8,1x7,4x3,5; baļķu, salmu; vecs; daži baļķi trupējuši, jumts labs).
176. Rija ar piedarbu (13,5x5,9x3,5; baļķu; salmu; veca; daži baļķi trupējuši, jumts labs).[8]
1925. gadā laikraksts “Ugunsdzēsējs” ziņo:
“Ērberģes Bērzu krogā dzīv. Ludim Smatem 2. aug. naktī bija nodedzināts stallis. Tagad noskaidrots, ka dedzināšanu izdarījis 13 g.v. Arturs Dambrans, kuru pierunājis strādnieks-lietuvietis Rudolfs Veinšteins, apsolīdams samaksu par dedzināšanu. Abus vainīgos 11. augustā apcietināja.”[9]
1926. gadā “Zemes Ierīcības Vēsnesis” publicē Ērberģes pagastā piešķirtajiem īpašumiem noteiktās izpirkšanas vērtības. Bērza kroga rentes mājas zemes gabalam ar ēkām tā noteikta Ls 1780 apmērā.[10]
1936. gadā tiek pieņemts likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu.[11]
Viens no likuma mērķiem ir izskaust dažādus nelatviskus nosaukumus, īpaši tos, kuros ietilpst vārdi “muiža” un “krogs”. Arī Bērza krogs tiek pārdēvēts par “Bērziem”.
1941. gada augustā, vācu okupācijas iestāžu veiktās tautas skaitīšanas laikā Ludis Smete joprojām ir “Bērzu” īpašnieks. Mājā dzīvo 4 cilvēki 2 mājsaimniecībās:
1. Ludis Smete (dz. 1883.g. 3. janvārī Mazzalves pag., luter., nodarbošanās – zemkopība, pierakstīts dzīves vietā 1921. g. 2. martā), [viņa sieva?] Minna Smete (dz. 1889.g. 28. jūnijā Mazzalves pag., luter., nodarbošanās – mājsaimniecība, pier. 1921. g. 2. martā).
2. Jānis Stūrmanis (dz. 1869. g. 5. jūlijā Mazzalves pag., luter., nodarbošanās – laukstrādnieks, pier. 1921. g. 19. februārī), Minna Stūrmanis (dz. 1869. g. 6. jūlijā Mazzalves pag., luter., nodarbošanās – laukstrādniece, pier. 1921. g. 19. februārī).[12]
Par turpmāko Smetes un Stūrmaņu ģimeņu likteni ziņas manā rīcībā pagaidām nav. Krogs kā dzīvojamā māja tiek izmantots līdz 1980.-tajiem vai pat 1990.-tajiem gadiem, tad pamests un sabrūk.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski, domājams, 19. gadsimta pirmajā pusē dibinātais Bērza krogs iekļaujas ceļa krogu grupā. Pirmā kroga ēka visdrīzāk bija būvēta no koka. Pašreiz drupās guļošā ēka, kā norādīts ap 1922. g. sastādītajā Bērza kroga ēku aprakstā (sk. 5. attēlu), celta 1866. gadā.
Ēka būvēta akmens mūra konstrukcijā kā ceļam paralēla vienstāva garenbūve ar galos nošļauptu divslīpju jumtu par ko liecina gala fasāžu zelmiņu līmeniskā augšdaļa (6.–8., 10. attēls). Celtniecībā izmantoti nešķelti laukakmeņi, kaļķakmens radzes un māla pilnķieģeļi, ar kuriem apmūrētas logu un durvju ailas, veidotas pārsedzes.
Krogam bija viena, ēkas ZR galā gareniski pievienota stadula. Stadula vienā platumā ar kroga daļu, tai divi vārti – ceļa pusē un ZR gala fasādē (7., 9. attēls). Vārtu ailas tāpat kā logiem un durvīm izmūrētas ar māla pilnķieģeļiem, bet to augšējās pārsedzes veidotas nevis taisnā, bet pusloces formā.
AVOTI UN LITERATŪRA
1 Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452
2 Skatīta: vesture.dodies.lv.
3 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 90.lpp. Skatīts: digar.ee
4 LVVA 6828.f., 2. apr., 289. lieta.
5 Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1933/1934. – 10.sēj. – 18473. sleja.
6 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 609.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
7 Galīgi piešķirtas zemes. b) Rentes mājas // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 35. – 1. maijs. Skatīts: periodika.lv
8 LVVA 1679.f., 172.apr., 17. lapa.
9 Ugunsgrēki. I. Valsts iekšienē // Ugunsdzēsējs. – 1925. – Nr. 8. Skatīts: periodika.lv
10 Zemes vērtēšanas virskom. paziņojums par Zemes fonda piešķirto saimn. novērtēšanu // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1926. – Nr. 182. – 22. janvāris. Skatīts: periodika.lv
11 Likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu // Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums. – 1936. – Nr. 22. – 30. oktobris. Skatīts: periodika.lv
12 LVVA 1308.f., 15.apr., 3188. lieta, 26. lapa.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
