Krogs
Vēsturiskais Bērzaunes krogs atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, zemesgabalā “Bruņinieki”, kas atrodas Bērzaunes centrā. Blakus atrodas vairāki pagastam nozīmīgi objekti – Bērzaunes pilsdrupas, evanģēliski luteriskā baznīca, estrāde “Aizvējš”, jaunatnes centrs, Bērzaunes pasta nodaļa un Bērzaunes galvenā autobusa pietura. Kroga ēkas novietne atrodas pie reģionālā autoceļa Bērzaune-Vestiena-Ērgļi, 700m no reģionālā autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)—Madona—Gulbene.
Bērzaunes krogs vēsturiskos avotos minēts vairākkārt. Pēc Zviedrijas Kara arhīvā esošās 1670. gada Bērzaunes kartes ir zināms, ka kāds divdaļīgs krogs atradies pretī mūsdienu Bērzaunes kroga ēkai. Arī 1681.–1710. gada zviedru kadastra dokumentos minēts kāds Bērzaunes (Bersohn) krogs, kur tas atzīmēts kā “Suschen” krogs, bet krodzinieks vārds bijis Jahn. Tieša tulkojuma vārdam Suschen vācu valodā nav, bet zināms, ka Prūsijā bijusi province Suchsen, kā arī Latvijas teritorijā, mūsdienu Dobeles apriņķī, bijusi atrodama muiža Suschenhof – Zušu muiža. Lai arī nedaudz jaunākajā L.A.Mellīna 1791.–1794. gadā izdotajā Vidzemes kartē šis divdaļīgais krogs nav minēts, tas atkārtoti redzams 19. gadsimta Bērzaunes muižas plānā. Nav zināms, kad un kāpēc kādreizējā kroga ēka zudusi.
Bērzaunes baznīckroga senāko pieminējumu avotos līdz šim izdevies atrast 1892. gadā A.Krēgera izdotajā adrešu grāmatā, kur teikts, ka krogs atrodas Bērzaunes pils [pilsmuižas] sastāvā, tā īpašnieks ir E.V.Berens, bet krodzinieks G. Hanschmann. Krogs atzīmēts arī 1908. gada Cēsu apriņķa ceļu kartē un Latvijas auto un aerokluba 1931. gadā izdotajā autoceļu kartē.
Nav zināms, vai krogam līdz agrārreformai bijis vēl kāds īpašnieks pēc A.Krēgera adrešu grāmatā minētā E.V.Berens un kurā brīdī krogs nonācis nonācis nākamā zināmā īpašnieka – jau neatkarīgajā Latvijas Republikā dibinātās patērētāju biedrības “Cerība” – rokās. Biedrība pastāvējusi no 1925. līdz 1932. gadam. Manā rīcībā esošs izraksts no LVVA fonda “Cēsu-Madonas zemesgrāmatu nodaļa” dokumentiem, “B” zemesgrāmatu 13912. nodalījuma ieraksts liecina, ka krogs kā nekustamais īpašums “Bruņinieki Nr.38F” līdz ar zemi 2,04ha platībā agrārreformas laikā atdalīts no Bērzaunes pilsmuižas [1].
1932. gada 10. februārī Bērzaunes krogu no Bērzaunes PB “Cerība” par 7400 latiem izsolē iegādājies Osvalds Kalniņš [1], kas līdz ēkas iegādāšanās brīdim dzīvojis netālu esošajā Virskā un savā veikalā pārdevis paštaisītas ziepes. Īpašnieks kroga ēku saviem spēkiem atjaunojis un daļu no tās O. Kalniņš pēc iegādāšanās izīrējis krodziniekam Sirsniņam. Krogā ticis tirgots tikai alus, lai gan šajā laikā krogos ierasts dzēriens bijis arī degvīns. Pārējā kroga ēkas daļā atradušās dzīvojamās telpas aptuveni piecām ģimenēm, pārtikas preču un saimniecības preču veikals, bet stadulas daļā bijusi kūts.[2] Bērzaunes krogs ar tajā esošo veikalu ticis pieminēts arī latviešu arheoloģes Lūcijas Vankinas grāmatā “Mūsu mājas: pa atmiņu ceļiem.” Viņa raksta: “Pa labi aiz krustcelēm pašā ceļa malā bija Bērzaunes krogs ar stadulu dienvidu galā un bodi rietumu galā.”
1949. gadā pēc padomju valdības veiktās kolektivizācijas Osvalds Kalniņš zaudējis ēkas īpašumtiesības, un krogā tika ierīkots kolhoza “Bērzaunes Blāzma” kantoris. 20. gadsimta vidū uz nenoteiktu laiku krogā atradusies PSRS Finanšu ministrijas Latvijas PSR Valsts darba krājkases nodaļa – Madonas centrālā valsts darba krājkase nr.6758. Tomēr šīm vajadzībām ēka nekalpoja ilgi un drīzumā tika pamesta novārtā. 20. gadsimta otrajā pusē ēku sāka pārvaldīt padomju saimniecība “Gaiziņš”, kas ēkā saimniekoja līdz 20. gadsimta beigām, kad krogu atguvuši kādreizējā īpašnieka Osvalda Kalniņa pēcteči. [1]
Būvvēsture
Bērzaunes kroga būvniecības gads nav zināms. Visticamāk, tas būvēts 19. gadsimta vidū, jo ēkas arhitektūra ir raksturīga šajā laikā Latvijā būvētiem krogiem – lai gan krogi, kuru vienīgais ārsienu materiāls bija mūris, parādījās jau sākot no 18. gadsimta otrās puses, šāda veida krogus ēku būvniecība uzplauka tieši 19. gadsimtā.
Pirmā būtiskākā pārbūve ēkā datējama ar 19. un 20. gs. miju, kad tikuši izbūvēti mezonīni, iekštelpās kādreizējās virtuves vietā ierīkojot kāpņu telpu. Vēlāk, 20. gs. pirmajā pusē, ēkas iekštelpas skārusi pārbūve, jaunajam īpašniekam ierīkojot telpās divus atsevišķus dzīvokļus, bāru, kā arī krogu un veikalu.
Nav zināms, vai vēlākas pārbūves notikušas vienlaicīgi. 20. gadsimta vidū, krogam nokļūstot kolhoza “Bērzaunes Blāzma” sastāvā, ēkas stadulai pēc ilgstošas ēkas pamešanas iebrucis jumts. Vēlāk, krogam esot padomju saimniecības “Gaiziņš” sastāvā, tam ticis uzlikts jauns jumta segums, stadulas daļā nomainot bojātās nesošās koka konstrukcijas pret betona – koka konstrukcijām.
Kādreizējais nošļauptais, 20. gadsimta vidū zudušais stadulas gala jumta konstrukcijas tips nav atjaunots. Atjaunojot jumtu, tas vienkāršots uz divslīpju jumta konstrukciju. Stadulas iekštelpā izveidotas arī dažādas betona, ķieģeļu starpsienas, veidojot telpas saimniecības vajadzībām. Laikposmā no 1950. gada līdz 1990. gadam zudusi ēkas koka noliktavas piebūve, kas vēl bijusi minēta 1939. gadā veiktajā lauksaimniecības skaitīšanas lapā [1]. Ap 20. gadsimta beigām zudusi arī 20. gadsimta pirmajā pusē būvētā veranda un ieejas lievenis, bet nelielās jumta izbūves ap mezonīnu ēkas austrumu pusē zudušas 2020. gadā.
Arhitektūra
Bērzaunes kroga arhitektonisko veidolu veido ēkas oriģinālais masīvais būvapjoms apvienojumā ar aptuveni 19. un 20. gadsimta mijā veidoto māla ķieģeļu mezonīnu. Ēka ir aptuveni 61 metru gara un 15 metrus plata. Jumta konstrukcija ēkas ziemeļu daļā veidota pusšļaupta, dienvidu daļā divslīpju, kas izbūvēta 20. gadsimta otrajā pusē, atjaunojot zudušo jumta daļu.
Ēkas ārsienas galvenokārt veidotas no laukakmens mūra, kurā ķīlēti mazāka izmēra akmeņi. Sienu biezums aptuveni 1,1 metrs. Ēkas dienvidu pusē redzams, ka mūris aptuveni pēdējo 10 gadu laikā labots ar cementa javu.
Ēkas vidusdaļā, rietumu pusē, sienas fragments mūrēts no sarkanajiem ķieģeļiem. Sarkanie ķieģeļi izmantoti arī ēkas logailu apmūrējumā, vārtu arkās un mūrējumā ārsienu virsdaļā. Kroga vārtu malas, galvenā fasāde un ziemeļu gala fasāde pirmā stāva līmenī apmestas un krāsotas, tomēr apmetums erodējis. Iespējams novērot vairākus krāsojuma slāņus – senākais, iespējams, bijis balts, vēlāk krāsots dzeltens, gaiši rozā un kā pēdējais apdares slānis saglabājies balts krāsojums.
Ēkas jumta konstrukcija ziemeļu daļā līdz mezonīnam saglabājusies no tās celšanas laika. Konstrukcija veidota ar taisno jumta krēslu, detaļu savienošanai izmantotas tapas. Jumta spāres veidotas no tēstiem koka baļķiem, virs kuriem saglabājies ēkas sākotnējais jumta segums – latojums un skaidu segums. Jumts otrpus mezonīnam ar oriģinālajām spārēm līdz stadulas apjomam rietumu daļā iebrucis pēdējās desmitgades laikā, bet austrumu daļā jumts iebrucis 2020. gada martā.
Jumta pārsegums stadulas daļā veidots 20. gadsimta otrajā pusē. Jumts vienkāršots no pusšļaupta uz divslīpju jumtu. Konstrukcija veidota analoga esošajai, taču jumta konstrukciju balstošo koka statņu vietā izveidoti masīvi silikātķieģeļu balsti.
Ēkā izmantoti vairāku tipu jumta segumi. Senākais ir skaidu segums. Kopš ēkas celšanas laika, visticamāk, tas vairākkārtēji labots un mainīts. 1938. gadā krogam izveidots jauns jumta segums – uz skaidu klāja likts starpkaru periodā bieži sastopamais skārds no britu ražotāja Emu Brand, kā arī skārds no ražotāja Target. Šobrīd ēkas vidusdaļu un ziemeļu daļu sedz daļēji zudis azbestcementa plākšņu segums, bet stadulas daļā to sedz viļņotās azbestcementa loksnes, kas ieklātas līdz ar jumta konstrukcijas atjaunošanu 20. gadsimta otrajā pusē. Mezonīna jumts segts ar skārda segumu, kas saglabājies no 1938. gada.
Bērzaunes krogs tipoloģiski ir pieskaitāms gan pie lielceļa krogiem, gan baznīckrogiem, bet pēc plānojuma tipa tas pieder pie divu gareniski pievienotu stadulu krogiem, kas ir viens no izplatītākajiem krogu tipiem Vidzemes teritorijā.[3] Starp Latvijas lauku krogiem tas izceļas ar smailloka logailu un durvju ailu pārsedzi, kas krogu ēkās nav bieži sastopama, jo ierasti krogu ēkas cēluši vietējie būvamatnieki pēc savām prasmēm un ierastās tehnikas. Bērzaunes krogs, visticamāk, šo logailas pārsedzes formu ieguvis pēc blakus esošās Bērzaunes luterāņu baznīcas parauga.
Mūsdienās kroga ēka ir pamesta un tās jumta konstrukciju tehniskais stāvoklis vietam ir kritisks. Bērzaunes krogs, kādreizējais pagasta sociālās dzīves centrs, līdz ar tā neizmantošanu un ierobežotajām apsaimniekošanas iespējām lēnām sabrūk. Pēc kroga īpašnieku minētā, notiek ēkas īpašumtiesību sakārtošana, lai būtu iespējams Bērzaunes krogu pārdot, ar cerību, ka nākamie saimnieki novērtēs ēkas kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību, dodot ēkai jaunu dzīvi.
Literatūra
1. LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 8345. lieta
2. Meldras Zvirgzdas privātais arhīvs
3. Vītola, E. E. Vidzemes vēsturisko krogu revitalizācijas iespējas. Rīga, 2020. 114. lpp.
