Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Brandeļa krogs – Brandelis – atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā (1940.g. Valmieras apriņķa Kocēnu pagastā), uz kādreizējā Rīgas–Tērbatas lielceļa, vietā, kur no tā atzarojies vecais Limbažu lielceļš, mūsdienu autoceļa A3 (Inčukalns–Valmiera) kreisajā pusē, apdzīvotā vietā Brandeļi. Koordinātas: 57.52155 25.36395.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Pārbūvētā krogus ēka mūsdienās ir labā tehniskā stāvoklī un tiek daļēji izmantota – vienā bijušajā stadulā (DR galā) iekārtots pārtikas un saimniecības preču veikals “Labais”, otrā (ZR galā) – auto virsbūvju remonta darbnīca “Silat”. Vidējā – krogus daļa – šobrīd stāv tukša un, kā vēstī pie fasādes piestiprināta “Latio” izkārtne, gaida pircējus vai īrniekus.
ZIŅAS
Kokmuižas Dzirnavu krogs, tāpat kā Muižas krogs, blakus četriem jau izsenis pastāvējušiem Kokmuižas krogiem – Melluma, Deidera, Bestes un Reģa krogam – pirmo reizi dokumentos, iespējams, minēts 1795. gada dvēseļu revīzijā.[1] Tā kā Kokmuižā kopš 17. gadsimta beigām ir tikai vienas dzirnavas, tad par Dzirnavkroga atrašanās vietu šaubu nav – tas meklējams pie dzirnavām, kas ierīkotas uz Jumaras upes, Kokmuižai pievienotās Tarnīsa jeb Torņa pusmuižas zemē. Nedz L.A.Mellīna 1791. gadā sastādītajā Valmieras apriņķa kartē, nedz Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē Kokmuižas Dzirnavkrogs – vēlākais Brandelis – gan nav iezīmēts. Šķiet, viena no pirmajām kartēm, kurā redzam Brandeļa krogu, ir 1915.g. izdotā Krievijas impērijas militāri topogrāfiskā vienas verstes mēroga karte.[2]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Kokmuižā uzskaitīti šādi krogi: Bestes, Deidera, Melluma, Dzirnavu, Murēnu, Muižas un Tilcēnu krogs. Dzirnavkroga nomnieks – Jakob Willmann.[3]
Jādomā, ka krogs pastāvējis vai nu pašās dzirnavās vai kādā tām blakus esošā ēkā, kas vēlāk, ceļot tagadējo kroga ēku, nojaukta vai pārbūvēta. 1866. gadā sastādītajā Kokmuižas plānā (2. attēls) redzam, ka blakus dzirnavām atrodas trīs ēkas. Divas no tām ceļa malā. Viena varētu būt smēde, otra – krogus ēka. Vēlākā Brandeļa kroga novietne šajā plānā vēl ir neapbūvēta[4] Atzīmējams gan, ka augstākminētajā Valmieras bruģa tiesas lietā ir iekļauts vēl viens, domājams 1867. gadā sastādīts krogu un šeņķu saraksts – tajā Dzirnavkrogs citu Kokmuižas krogu vidū vairs nav atrodams.
Savu līdz mūsdienām saglabāto nosaukumu Kokmuižas Brandeļa krogs – un no tā vēlāk arī visa apkaime – visticamāk, guvis no vietējā muižas aldara Johana jeb Jāņa Brandeļa (Johann Brandl), kas, šķiet, bijis pirmais jaunuzceltā krogus nomnieks. Lai gan pastāv uzskats, ka Brandelis pats krogu arī cēlis par saviem līdzekļiem, dokumentāli pierādījumi tam pagaidām nav iegūti. Nav arī ziņu par konkrētu gadu, kad krogs celts.
Cita starpā pirms 1860. gada darbam Kokmuižas jaunajā alus brūzī Minhenē nolīgtais, no Vācijas uz Vidzemi pārbraukušais aldaris Brandelis[5] bija ne vien labs sava amata pratējs, veiksmīgs uzņēmējs, kroga un Kokmuižai piederošās pusmuižas, Kārļa muižas, nomnieks, bet arī sabiedriskais darbinieks, kurš ne tikai atbalstīja, bet arī pats aktīvi iesaistījās Valmieras latviešu kultūras dzīves norisēs. Valmieras un apkārtnes vēstures pētnieks Hermanis Enzeliņš 1932. gadā publicētā grāmatā raksta, ka laikā no 1872. līdz 1882. gadam Brandeļa krogā līdzās Kokmuižas pagasta namam un Valmieras kurlmēmo skolai telpas darbībai rod pirmā Valmieras latviešu sabiedriskā organizācija – koris “Dziesmu rota”.[6] Tas bija iespējams, jo Brandelim, līdzīgi kā daudziem citiem 19.gs. II pusē celtiem vai pārbūvētiem krogiem, otrā stāvā bija izbūvētas telpas dažādu saviesīgu un kultūras pasākumu rīkošanai. No Enzeliņa rakstītā gan nevar pārliecinoši secināt ka Brandeļa krogs 1872. gadā jau bija uzcelts. Viņš stāsta par kora nevis kroga vēsturi. Šis ir gads, kad “Dziesmu rota” tika dibināta un Brandelī koris varēja rīkot mēģinājumus un koncertus sākot ar jebkuru brīdi starp 1872. un 1882. gadu.
1882. gadā J.Brandeli ievēl jaunnodibinātās Valmieras latviešu biedrības valdē, uzticot mantziņa amatu, no kura viņš, iespējams, Valmieras vācu sabiedrības spiediena dēļ gan drīz atsakās.[7]
1887. gadā Brandelis mirst un, kā laikrakstā “Balss” paziņo 4. Rīgas draudzes tiesa, “Kokmuižā mirušā Bairijas (Bavārijas – red.piez.) apakšnieka brūvera Jāņa Brandla (..) pakaļpalikušā mantība pret skaidru samaksu tiks pārdota, kā: labība, lopi, cūkas, mēbeles un daudz citas lietas”.[8] Kā var noprast no sludinājuma teksta, nekādi nekustamie īpašumi Brandelim nav piederējuši, kā arī – vismaz Vidzemē – nav bijuši nekādi mantinieki.
1892. gadā Brandeļa (Brandl) krogā krodzinieks kāds Brasliņš.[9]
Paraksts zem Brandeļa kroga attēla 1960.-to gadu sākumā tapušā Kocēnu skolas novadpētniecības albumā liecina, ka apkaimē nozīmīgi kultūras un izklaides pasākumi krogā notikuši arī 19. gs. beigās:
"Brandelis. Kokmuižas baronam Šrēderam piederēja daudzas muižas. Kārļa muižu, ko tagad sauc par Kaļļmuižu, rentēja vācietis Brandels. Lai saraustu vairāk naudas, viņš 3km no Valmieras uzcēla krogu un virs šī kroga 2. stāvā ierīkoja sarīkojumu zāli. Šajā zālē notikušas šīs apkārtnes pirmās teatra izrādes, kurās piedalījās kocēnieši un arī Valmierā dzīvojoši latvieši. Ap 1899. g. uzvesta Alunana luga "Visi mani radi raud". Galveno lomu tēlojusi kalpone Jūlija, vēlāk šī sieviete ieguvusi muzikalu izglītību un darbojusies Odesā par muzikas skolotāju. Kocēnu ciema tautas namu mēdz saukt par Brandeli sava cēlāja vārdā."[10]
1909. gadā Brandelis ir vienīgais Kokmuižā vēl darbojošais krogs un kā tā nomnieks norādīts Jānis Marovskis.[11]
Brandeļa krogs ir arī viens no pēdējiem bijušajiem Kokmuižas īpašumiem, kas tiek sadalīts agrārās reformas ietvaros. Lai gan “Latvijas Vēstnesis” par Brandeļa kroga piešķiršanu Kokmuižas pagastam ziņo jau 1923. gadā[12] un pagasts ēku praktiski izmanto, acīmredzot, citu pieprasītāju iebildumu dēļ galīgā lēmuma pieņemšana aizkavējas par veseliem desmit gadiem. Tikai 1934. gada janvārī oficiālajā izdevumā “Zemes ierīcības vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 1933. gada 8. decembra galīgais lēmums piešķirt Brandeļa krogu Kokmuižas pagasta sabiedrībai “par dzimtu”. Lēmumam pievienotā piezīmē teikts: “Brandeļu krogu ar apm. 8ha zemes piešķirt (..) Kokmuižas pagasta sabiedrībai. Pārējo Brandeļu kroga zemes daļu (apm. 9,66ha) iedalīt divās saimniecībās, no kurām vienu paredzēt Kāvītim Kārlim.” [13]
1930.-to gadu vidū Brandeļa krogu savos apkārtnes iepazīšanas “sirojumos” apmeklējuši Valmieras skauti. Dzeņa kopa devusies uz Kokmuižu, pa ceļam apskatot arī Brandeli:
“Mūsu uzmanība pievēršas Brandeļa krogum. Krogus šeit atvērts ap 1826. gadu. Tā kā tas atrodas pie dzirnavām un agrākā, lielā, pasta ce|a malā, tad apmeklētāju tanī laikam nebūs nekad trūcis. Īpatnējs ir Brandeļa krogus vēja radītājs: bruņinieks ar zobenu rokā. Sevišķi īpatnējs arī mūžīgi tekošais ūdens pumpis krogus priekšā ar lielu kubulu zirgu dzirdīšanai. (Sk. 4. attēlu.) Ūdeni tas dabūjot no avotiņa kalnā. Pretim krogum kalēja darbnīca. Šeit par vēja rādītāju virs smēdes skursteņa stalts zirgs. Mums tā izliekas vislabākā reklāma, un nepārprotami norāda, kas šinī ēkā atrodas.”[14]
1930. gadu beigās Brandeļa krogā darbojies pārtikas un dzērienu veikals. Par to uzzinām no 1940. gada 4. septembrī sastādīta akta, kurā “Arnolds Alainis ziņo, ka viņam sakarā ar PSRS karaspēka novietošanos Kocēnu pagasta Tautas namā cēlušies zaudējumi (..) Sakarā ar tirgošanās pārtraukšanu (bija krodzniecības veikala turētājs) zaudējis uz izpirktiem tirdzniecības papīriem par 1940. g.: tabakas patenti – Ls 7,50, tirdzniecības zīmi – Ls 5, patenti dzērieniem – Ls 12,50, (..) zīmognodevas izdevumiem pie tirdzniecības papīru izpirkšanas – Ls 14, bojāti iegādātie produkti, kurus nav varējis izlietot par – Ls 14."[15]
Īsi pirms Latvijas okupācijas 1940.g. bijušajās kroga telpās ticis iekārtots Kocēnu pagasta aizsargu nams, kas tāpat kā daudzi citi īpašumi cietis PSRS karaspēka vienību novietojuma laikā 1940. gadā. Laikraksts “Tālavietis” 1941. gada decembrī rakstīja:
“Kocēnu pagastā sabiedriskā dzīve atguvusi savu agrāko seju. Pagasts daudz cietis pagājušajā gadā, jo visās sabiedriskās ēkās un telpās mitinājās krievu karaspēks, kas daudz nedomāja par telpu saudzēšanu, bet rīkojās pēc savas “labas audzināšanas principiem”. Tikko pirms boļševiku ienākšanas bija pabeigta daļa Brandeļa (bijušā Aizsargu nama) izbūve, kad to vajadzēja nodot “visu varenajiem”, lai telpas nodzīvotu līdz nepazīšanai. (..) Š.g. 14. Decembrī notika Tautas palīdzības plašāks sarīkojums ar teātra izrādi. Uzveda M. Neāla un M. Fernera 3 cēlienu komēdiju “Nogurušais Teodors”. Sarīkojums bija pulcinājis pilnu zāli klausītāju. Bijušais Aizsargu nams atkal savests kārtībā, par ko atzinība pagasta policijas kārtībniekam L. Klucim. Sarīkojumu atklāja pagasta vecākais J. Norvels, norādīdams, ka Brandelī, kamēr tas pārbūvēts, kocēnieši paši savus spēkus teātra izrādē rāda pirmo reizi. Šī vieta jau 1880. gadā bijusi domāta un izlietota kultūrālām un sabiedriskām vajadzībām. Tad telpas nolietojušās un ar dažādiem sarīkojumiem un priekšnesumiem bija jāpārceļas uz Kokmuižas pili, kur arī varēja palikt līdz tās izbūvei par skolu. Nu atgūtās un pārbūvētās telpas Brandelī būs mīļa vieta Kocēnu pagasta sabiedrībai.”[16]
Laikā pēc II pasaules kara Brandelis tiek izmantots kā tautas nams, kur notiek dažādas sanāksmes, pašdarbnieku izrādes, koncerti, balles, tiek rādīts kino. Bijušā krogus telpas izmanto arī Valmieras autotransporta uzņēmums, kas tajā ierīko ēdnīcu un sporta zāli. Tautas nams Brandelī darbojas līdz 1970.-to gadu beigām, kad Kocēnos, pārbūvējot un papildinot ar piebūvi muižas austrumu klēti, uzceļ jaunu, 1980. gadā atklātu kultūras namu.
1970. gadu II pusē daļu bijušā krogus ēku kapitāli pārbūvē, iekārtojot tajā autoskolu.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Brandeļa krogs celts mūra konstrukcijā no sarkanā māla pilnķieģeļiem. Vēsturisko krogu kontekstā tas ir būvēts no salīdzinoši augstvērtīga materiāla un ar dekoratīviem elementiem – akcentētiem dekoratīviem stūra rustiem, profilētu dzegu. Mezonīns bijis akcentēts ar trīsstūra lodziņu un balkonu ar dekoratīvām kaltām metāla margām. Mūsdienās krogs ir zaudējis savu kādreizējo arhitektoniski vērtīgo veidolu – kroga telpu būvapjomam blakus mezonīnam un virs ziemeļu puses stadulas izbūvēts papildu stāvs, kas vizuāli disonē ar rietumu stadulas viena stāva būvapjomu, izbūvēti dažādi logi, mainīts jumta slīpums un kopējais būvapjoms. Fasādes ir apmestas un praktiski nekas neliecina, ka ēka būtu celta 19. gadsimtā.
Tipoloģiski krogs pieskaitāms pie dzirnavu krogiem, kur papildu lielceļa kroga funkcijai tas izmitināja viesus graudu malšanas laikā, kas reizēm varēja prasīt pat vairākas dienas. Brandeļa funkcionālais plānojums sastāvējis no plašām kroga telpām ar zāli ar skatuvi otrajā stāvā, kas krogā izbūvēta jau sākotnēji, kā arī divām stadulām, kas pievienotas lenķī, sekojot kādreizējā ceļa konfigurācijai. Kroga kopējais garums ir aptuveni 113 metri – kā dēļ, iespējams, Brandeļa krogs varētu būt garākais saglabājies krogs Vidzemē (garumā tuvākais zināmais krogs ir Jaunpiebalgas krogs, aptuveni 108 metrus garš).
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 199. f., 1. apr. 204. lieta.
2 Krievijas impērijas vienas verstes mēroga (1:42000) karte. 1915. 19.lapa. Skatīta: historia.lv
3 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 22.lp.
4 LVVA 1679.f., 194.apr., 352.l.
5 Kalnačs, J. Kokmuiža un tās alus darītava. Kocēnu novada dome un Vidzemes augstskolas sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts, 2018. - 36. lpp.
6 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. - 405. lpp.
7 Turpat - 406. lpp.
8 Sludinājums // Balss. - 1887. - Nr. 25. - 24. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
9 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. - Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. - 35.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
10 Kocēnu skolas novadpētniecības albums, 1962.
11 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. - 394.lpp. Skatīts: dspace.ut.ee
12 Iekšzemē. Piešķirtas rūpniecības iestādes // Latvijas Vēstnesis. - 1923. - Nr. 98. - 8. maijs. Skatīts: periodika.lv
13 Galīgi piešķirtas rūpniecības iestādes, augļu dārzi un t.t. // Zemes Ierīcības Vēstnesis. - 1934. - Nr.542. - 30. janvāris. Skatīts: periodika.lv
14 Mūsu apkārtnes daba un ļaužu dzīve // Ugunskurs. - 1935. - Nr.3 - 1.marts. Skatīts: periodika.lv
15 Riekstiņš, J. Patvaļa. Arhīvi runā. Sarkanarmija 1940. gadā Latvijas laukos // Latvijas Vēstnesis. - 1997. - Nr. 194-195. - 1. augusts. Skatīts: periodika.lv
16 Labi izdevies Tautas palīdzības sarīkojums Kocēnos // Tālavietis. - 1941. - Nr.67. - 18.decembris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
