Ezermaļi

Vēsturiskā apkaime: Graudupe

ZIŅAS

1920. gadā pēc Agrārā likuma pieņemšanas tiek uzsākta Latvijas Republikas zemes reforma, sadalot un  piešķirot jaunsaimniekiem Valsts zemes fondā ieskaitīto muižu zemi. Lai gan lielākā daļa saimniecību tiek piešķirtas 1920.-to gadu sākumā, zemes reforma turpinās līdz pat 1937. gadam.

Latvijas armijas 1920.-to gadu uzmērījuma militāri topogrāfiskajā kartē jaunsaimniecības vēl nav iezīmētas. “Ezermaļu” vietā – lauksaimniecības zeme; tuvākā iezīmētā mājvieta – Graudupe (2. attēls).

1922. g. 1. februārī oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 27. janvāra lēmums (prot.nr. 378, p. 4.) piešķirt Antonam Pleiss Kuldīgas apriņķa Rendas pagasta Grauzdupes muižā nodalīto īpašumu ar nr. 15F 22,44ha platībā.[1]

Ne 1929. g. lauksaimniecības skaitīšanas, ne arī 1935. gada tautas skaitīšanas Rendas pagasta lietā informācija par “Ezermaļu” īpašumu nav.

1936. gada 17. septembra “Valdības Vēstnesī” publicēts “Nekustamas mantas saraksts, kuras īpašniekiem vai viņu tiesību ņēmējiem pēc Zemkopības ministra š. g. 5. septembra lēmuma ir jāpiedalās Rendas pagasta meliorācijas sabiedrībā „Graudupe", jāņem dalība Mergavas pļavu upītes un grāvju padziļināšanas darbu izpildīšanā,ar to saistīto izdevumu kārtošanā un izpildīto darbu kārtībā uzturēšanā.” Pavisam meliorācijas sabiedrībā ir 18 dalībnieki un kopējās darbu izmaksas – Ls 2291. “Ezermaļu” īpašnieka Antona Jēkaba dēla Pleisa līdzdalības maksa – Ls 129.[2]
 
1939. g. lauksaimniecības skaitīšanas laikā “Ezermaļu” īpašnieks ir Antons Pleišs. Anketā norādīts, ka īpašums piešķirts “no valsts fonda zemes”. Kopplatība 59,2 pūrvietas (1 Kurzemes pūrvieta – 0,36 ha, aramzeme un dārzi kopā – 44,4 pv., pļavas – 12,05 pv.).

“Ezermaļos” ir 1 no 1920.–1934. g. celta koka dzīvojamā ēka 17,5 kvadrātasu (1 kvadrātass – 4,552 m²) platībā ar 3 istabām, kuras apdzīvo īpašnieks un viņa ģimene. Īpašumā vēl atrodas 1 koka kūts, 1 koka klēts, 1 koka labības šķūnis, 1 koka šķūnis, 1 koka pirts ar labības kalti, 1 mūra pagrabs un 1 aka ar koka grodiem. Pirts un labības kalte atrodas zem viena jumta.[3]

1941. gada augusta tautas skaitīšanas anketā  kā “Ezermaļu” īpašnieks ir norādīts Antons Pleišs.

Mājā dzīvo:

1) Antons Pleišs, dz. 1883.g. 24. febr. Domopoles pag., katol., nodarbošanās – zemkopis. Pierakstīts 1925.g. 28.maijā; 

2) Anna Pleišs, dz. 1896.g. Bērzpils pag., katol., nodarb. – zemkope. Pierakstīta 1925.g. 28.maijā; 

3) Jānis Pleišs, dz. 1925. g. 18. feb. Rendas pag., katol., nodarb. – laukstrādnieks. Pierakstīts 1925.g. 28.maijā;

4) Marcana Pleišs, dz. 1928.g. 18. jūnijā Rendas pag., katol. Pierakstīta 1928.g. 18. jūnijā; 

5) Pēteris Pleišs, dz. 1931. g. 18. jūlijā Rendas pag., katol. Pierakstīts 1931.g. 18. jūlijā;

6) Tekla Pleišs, dz. 1848 .g. Domopoles pag., katol. Pierakstīta 1932.g. 1. jūnijā; 

7) Eduards Pleišs, dz. 1903. g. 31. oktobrī, katol., nodarb. – laukstrādnieks. Pierakstīts 1941.g. 29. aprīlī. Ieradies 1941. g. 29. aprīlī no Kuldīgas.[4]

1978. gadā “Ezermaļus” fotografē Voldemārs Ozols.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

2022. gadā “Ezermaļi” apsaimniekoti.

AVOTI

1 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 28. – 1. februāris. Skatīts: periodika.lv
2 Valdības iestāžu paziņojumi // Valdības Vēstnesis. – 1936. – Nr. 211. – 17. septembris. Skatīts: periodika.lv
3 LVVA 1308.f., 4.apr., 974.lieta, 65.lapa.
4 LVVA 1308.f., 15.apr., 2999.lieta, 93.lapa.

Vairāk par projektu “Rendas novadpētnieka Voldemāra Ozola (1911–1999) kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana” ŠEIT