Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Mūrakroga drupas atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā), ceļa Nereta–Gricgale–Ērberģe labajā pusē, apm. 1,3 km pirms Lielmēmeles muižas, vietā, kur sākas aleja (sk. 1. attēlu). Koordinātas: 56.32062 24.97278.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Ēka drupās, daļēji saglabājušies krūmos ieauguši sienu mūri un apvalkdūmenis.
ZIŅAS
Senākais, pagaidām manā rīcībā esošais Mūrakroga pastāvēšanas apliecinājums ir K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes karte (2. attēls), kurā aptuveni vēlākā Mūrakroga vietā redzam iezīmētu kroga simbolu un pie tā nosaukumu “Katzen”.[1] Ja kroga vārds kartē nav ierakstīts nepareizā vietā, tad sākotnēji to saukuši par Kaķu krogu. Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga kartē (3. attēls) krogs nosaukts par “Mēmeles krogu”. Turpat iezīmēts arī otrs, jau K.Neimaņa kartē attēlotais Lielmēmeles krogs Timsēnos.[2]
1877. gadā Mūra krogā dzimst vēlākā lietišķās mākslas meistare, etnogrāfe, pedagoģe, Raiņa māsīca Alma Paegle-Birģele (1877–1949).[3]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” teikts, ka Vecmēmelē darbojas divi krogi, tos vārdā nesaucot.[4] Visdrīzāk tie ir tie paši līdzšinējie Timsēnu un Mēmeles jeb Mūra krogi.
19. gadsimta pēdējā ceturksnī Leišmales (Neretas–Gricgales–Ērberģes) ceļa nozīme un līdz arī to arī satiksmes plūsma mazinās un vairāki krogi tiek slēgti. Ap 19. gs. beigām zīmētā Kurzemes guberņas ceļu kartē kā Leišmales ceļā pastāvoši iezīmēti vairs tikai Gricgales, Rises, Dūžēnu un Bērzu krogi (4. attēls).[5]
Iespējams tomēr, ka Mūra krogs turpina darboties (vai tiek no jauna atvērts) vēl pēc valsts spirta monopola ieviešanas un tai sekojošās plašās krogu slēgšanas 1900. gadā. Laikraksta “Latvija” 1908. gada 25. aprīļa numurā lasām:
“No Mēmeles (Jaunjelgavas apr.). Pēdējā laikā te nodibināta atturības biedrības “Ausekļa” zaru nodaļa. – 15. aprīlī, trešās lieldienās, vietējā Mēmeles kroga krodzinieks E. ātrās dusmās vaj arī reibumā ar cukura kapājamo cirvīti pārcirtis kādam P. galvu. Ievainotais vairāk stundas nogulējis bez samaņas. Uz izveseļošanos tomēr esot cerības. - is.”[6]
Šīs ziņas par Mūra kroga darbošanos 1900.-tajos gados gan būtu pārbaudāmas un pierādāmas vai noraidāmas ar vēl kādu citu dokumentāru avotu, jo arī iespējams, ka aprakstītais notikums norisinājies nevis Jaunjelgavas, bet Bauskas apriņķī, kur tāpat Mēmeles krastos atradās Vecmēmeles, Ān-Mēmeles un Derper-Mēmeles muižas…
Agrārā reforma un brīvvalsts laiks
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas, tostarp tām piederošie krogi, tiek sadalītas jaunsaimniecībās, tās piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
LVVA glabatā lietā “Liel-Mēmeles privāt muižas pārņemšanas akti ar sarakstīšanos” atrodams 1920. gada 8. februārī sastādīts akts ar kuru komisija, sastāvoša no “Jaunjelgavas apriņķa Valsts zemju Daudzevas rajona pārziņa Andreja Abatnieka, minētās muižas pārziņa Artura Otto Vachsa, Mēmeles pagasta izpildu komitejas priekšsēdetāja Pētera Bulverka un lietpratēju Jāņa Kaktiņa, kurš dzīvo Ērberģes muižā un Mārtiņa Kauliņa, kurš dzīvo Lielmēmeles muižā, sastādīja (..) uzrakstīja un novērtēja Liel-Mēmeles muižai un ietilpstošām viņas robežās mājām un krogiem piederošās būves, kuras komisija vērtēja pēc tagadējām cenām.”
Mūra krogā uzskaitītas šādas ēkas:
52. (kārtas numurs kopējā sarakstā) Jaunais krogs ar mūra šķindeļu (dakstiņu) jumtu – 9000 rbļ.
53. Vecais mūra krogs ar mūra šķindeļu jumtu – 10,000 rbļ.
54. Pagrabs – 200 rbļ.
55. Dzīvoklis koka šķindeļu jumtu – 1000 rbļ.
56. Klēts koka šķindeļu jumtu – 1500 rbļ.[7]
1921. gadā tiek sastādīts Lielmēmeles muižas sadalīšanas projekts. Mūra krogs līdz ar piegulošo zemes gabalu tiek izdalīts kā jaunsaimniecība 7F.
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1922. gada 15. maija numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komitejas lēmums no 1922. gada 24. aprīļa piešķirt Jaunjelgavas apriņķa Mēmeles pagasta Lielmēmeles muižā Jānim Turkam jaunsaimniecību 7F, 7Fa 50,05 pūrvietu platībā.[8]
Plašāku Mūra kroga un tā saimniecības aprakstu atrodam 1925. gadā sastādītā Lielmēmeles muižas jaunsaimniecības nr. 7F “Ēku apraksta un novērtēšanas” anketā (6. attēls).
Uzskaitītas 4 ēkas, kroga dzīvojamo un stadulas daļu skaitot atsevišķi:
1. Kūts (garums – 11m, platums – 5m, augstums – 2,40m; sienas būvētas no kantētiem 7 collu baļķiem, jumts – šindeļu; vecums – 15 gadi; piezīmes: ēka vidējā stāvoklī, laukakmens pamati, baļķi vidējā stāvoklī, vēl stingri, jumts vesels, derīga kā kūts).
2. Dzīvojama ēka (10,50x7,20x2,40; no kantētiem 6 collu baļķiem, jumts – šindeļu; baļķi veci, jumts beigts, laukakmens pamati, ēka derīga kā dzīvoklis (tālāk teikts, ka noplēšama)).
3. Dzīvojama ēka (mūra krogs, daļa klētei 85 kv.m.) (19,80x11,40x3,0; sienas laukakmeņu, 0,60m biezas, šindeļu jumts; vecums – vidējs; ēka labā stāvoklī, derīga kā dzīvoklis).
4 Stadula-kūts, zem viena jumta ar dzīv. ēku, daļa kūtei, daļa šķūnim (32,40x13,40x3,0; sienas laukakmeņu, šindeļu jumts; vecums – vidējs; ēka labā stāvoklī, derīga kūtei).
Izpirkšanas maksas aprēķināšanas listē rakstīts, ka Jānim Turkam piešķirtās saimniecības kopplatība ir 18,60ha. Zeme novērtēta par 238 zelta frankiem, ēkas – par 1584 zelta frankiem. Latos, pielīdzinot 1 latu 1 zelta frankam, izpirkšanas maksa kopā – 1822 lati. Norādīts arī, ka zemes ieguvējam “pašam 27 g., ģimenes nav”, inventārā ir 2 zirgi, 3 govis un 1 teļš. Piezīme: “Uz saimniecības atrodošās aleja saudzējama un alejas koki paliek Zemkop. Ministrijas rīcībā.”[9]
1925. gadā valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā iekļauj virkni par saudzējamiem atzītus mežus, parkus un apstādījumus. To vidū arī Lielmēmeles muižas parks un Mūru kroga aleja.[10]
1936. gadā tiek pieņemts likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu.[11]
Viens no likuma mērķiem ir izskaust dažādus nelatviskus nosaukumus, īpaši tos, kuros ietilpst vārdi “muiža” un “krogs”. 1938. gadā tiek pārdēvēti vairāki Mēmeles pagasta nekustamie īpašumi, tostarp Mūra krogs, kas iegūst “Mūrnieku” vārdu.[12]
1941. gada augustā, vācu okupācijas iestāžu veiktā tautas skaitīšanas žurnāla ierakstā norādīts, ka “Mūrnieki” pieder Jānim Turkam. Mājā dzīvo:
Jānis Turks (dz. 1898.g. 14. janvārī Mēmelē, luter. nodarbošanās – zemkopība, pierakstīts tag. dzīves vietā – 1923.g. 17. aprīlī), [viņa sieva] Elvīra Melānija Vilma Turks (dz. 1913. g. 2. maijā Mēmelē, luter., nodarbošanās – “saimniecībā”, pier. 1933. g. 3. februārī), [dēli] Ziedons Arnolds Turks (dz. 1934. g. 10. aprīlī) un Gunars Tālivaldis Turks (dz. 1937. g. 20. jūlijs).[13]
Par Turku ģimenes tālāko likteni vācu nacistu un krievpadomju okupācijas laikā man ziņu nav. Kroga ēka arī turpmāk tiek izmantota kā dzīvojamā māja, taču pamazām sabrūk. 1980.-tajos gados izdotā PSRS armijas ģeneralštāba militāri topogrāfiskajā kartē (7. attēls) redzams, ka daļa no ēkas (kroga gals) vēl norādīta kā apdzīvojama, bet stadulas gals jau kā drupas.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski, domājams, 19. gadsimta pirmajā pusē dibinātais Mūra krogs iekļaujas ceļa krogu grupā. Krogs pastāv vismaz kopš 1833. gada, kad iezīmēts K. Neimaņa Kurzemes kartē, bet pēdējā, tagad drupās esošā ēka, iespējams, celta 19. gs. vidū vai 3. ceturksnī.
Ēka bija akmens mūra konstrukcijā celta, ceļam paralēla vienstāva garenbūve ar galos nošļauptu divslīpju jumtu par ko liecina saglabājušās Z gala fasādes zelmiņa līmeniskā augšdaļa (12. attēls). Celtniecībā izmantoti nešķelti laukakmeņi, kaļķakmens radzes un māla pilnķieģeļi, ar kuriem galvenokārt veidotas logu ailu pārsedzes. Salīdzinoši labi ir saglabājies no laukakmeņiem, radzēm un ķieģeļiem mūrētais apvalkdūmenis, kas atrodas kroga daļas aizmugurē – pie starpsienas, kas to atdala no stadulas.
Krogam bija viena, gareniski pievienota stadula. Kroga daļa pēc 1925. g. mērījumiem – 19,80m gara un 11,40m plata, bet stadulas – 32,40m gara un 13,40m plata. Ēkas stāva augstums norādīts 3m abās daļās. Stadulas daļa bija veidota platāka, lai no ceļa puses varētu ierīkot ieslīpus vārtus ērtākai iebraukšanai. Izbraukšanai noteikti bija otri vārti D gala fasādē (11. attēls).
AVOTI UN LITERATŪRA
1 Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452
2 Skatīta: vesture.dodies.lv.
3 Ancītis, V. Daugavas kreisā krasta novadnieki // Komunisma Uzvara. – 1968. – Nr. 125. – 19. oktobris. Skatīts: periodika.lv
4 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 92.lpp. Skatīts: digar.ee
5 LVVA 6828.f., 2. apr., 289. lieta.
6 Iekšzeme // Latvija. - 1908. - Nr. 95. - 25. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
7 LVVA 2383.f., 1.apr., 105.lieta, 7.–8.lapa.
8 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 36. – 15. maijs. Skatīts: periodika.lv
9 LVVA 1679.f., 26. apr., 54. lieta, 27.–29. lapa.
10 Apskats // Policijas Vēstnesis. – 1925. – Nr. 100. – 25. decembris. Skatīts: periodika.lv
11 Likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu // Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums. – 1936. – Nr. 22. – 30. oktobris. Skatīts: periodika.lv
12 LVVA 1012.f., 1.apr., 71.lieta, 1. lapa.
13 LVVA 1308.f., 15.apr., 3189.lieta, 129. lapa.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
