Salas krogs (Salaskrogs)

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 10.12.2023

Organizācija:

1. attēls. Salas krogs un Grīvnieku ūdenskrātuve skatā no putna lidojuma. Mazzalves pag., Aizkraukles nov. 2023. gada 8. augusts. V. Grīviņa foto.

Koordinātas (WGS 84):

56.40129 24.93545

Koordinātas nav precizētas dabā

Krogs

ATRAŠANĀS VIETA

Salas krogs atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā), autoceļa Vecumnieki – Nereta – Subate (P73) labajā pusē, Grīvnieku ūdenskrātuves labajā krastā, apmēram 420 m uz DA no HES aizsprosta dambja. Koordinātas: 56.40129 24.93545.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

Kroga ēka daļēji saglabājusies, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta. 2023. g. neapdzīvota, pēdējie pārbūves darbi nepabeigti.

ZIŅAS

2. attēls. Salas krogs (Sallen) K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes kartē (1864. gada izdevums). No Liepājas muzeja krājuma. Inv. nr. LM 7452.

Salas krogs bijis Ērberģes muižas (Herbergen) īpašumā.

Krogs iezīmēts (2. attēls) K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes kartē[1]. 1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Ērberģes muižā norādīti 5
krogi, tos vārdā nesaucot.[2]

1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[3] Salas krogs ir viens no retajiem, kas turpina darboties.

1912. gadā izdotajā Rihtera “Kurzemes adresu grāmatā” līdz ar citām ziņām Ērberģes muižas sadaļā sniegts arī krogu uzskaitījums. Minēts Beķera krogs (Beckerkrug), Salas krogs (Sellenkrug) un Kazarmu krogs (Kasernenkrug)[4]

Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.

3. attēls. Salas krogs un Salas pusmuiža Ērberģes muižas sadalīšanas projekta plānā. Ap 1923. LVVA 1679.f., 172. apr., 484. lieta.

1923. gadā sastādītā Ērberģes muižas pusmuižu, kalpu un rentes māju ēku aprakstā atrodams arī Salas kroga celtņu (3. attēls) raksturojums:

Ēka nr. 111 – Dzīvojamās ēkas drupas (19,5m (garums) x 9,5m (platums) x 2,7m (augstums), sienas no kaļķakmens, jumta nav, ēka veca, sienas labas);
Ēka nr. 112 – Stadulas (kūts) drupas (33,2m (garums) x 12,5m (platums) x 2,7m (augstums), sienas no kaļķakmens, jumta nav, ēka veca, sienas labas);
Ēka nr. 113 – Smēde (5,6m (garums) x 5,7m (platums) x 1,9m (augstums), sienas blanku, kaļķakmens stabos, jumts dakstiņu, ēka veca, labā stāvoklī).[5]

Par Salas kroga īpašuma piederību Latvijas brīvvalsts gados ziņu pagaidām nav.

1950.-tajos gados Salas krogā ierīko kolhoza “Boļševiks” konservu cehu. 1966. gadā cehā tiek sagatavotas 50,000 trīs litru burkas ar konservētiem gurķiem.[6]

Pēc konservu ceha likvidēšanas bijušo Salas krogu "Gulbīšu" māju īpašnieki izmantoja kā saimniecības ēku. Grīvnieku HES būves laikā “Gulbīšus”, kas atradās topošās ūdenskrātuves teritorijā, nojauca un uzcēla jaunu māju otrā upes pusē. Pamesto Salas krogu iegādājās privātpersona, iesāka ēkas pārbūvi, kas gan joprojām (2023) nav pabeigta.[7]

4. attēls. Salas krogs kā “Gulbīšu” māju saimniecības ēka. Skats no šosejas puses. 1995. Attēls no Mazzalves pagasta Vēstures istabas krājuma.

5. attēls. Pārbūvētā Salas kroga ēka. Skats no Grīvnieku ūdenskrātuves puses. 2023. gada 12. augusts. V. Grīviņa foto.

6. attēls. Pārbūvētā Salas kroga ēka. Skats no šosejas puses. 2023. gada 12. augusts. V. Grīviņa foto.

TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS

Tipoloģiski Salas krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā. Ar 19.gs. I pusi vai vidu, domājams, datējamā ēka celta kā lielceļam paralēla garenbūve kaļķakmens mūra konstrukcijā.

Ēkas kopējais garums, kā iepriekš minēts, bijis 52,7m, bet platums stadulas daļai norādīts par 3 m lielāks nekā kroga daļai (12,5m un 9,5m), kas ļauj pieņemt, ka stadulai bijuši attiecībā pret ceļu ieslīpi novietoti iebraucamie vārti.

1923. gadā visa ēka bija drupās, bez jumta. Domājams, cietusi I Pasaules kara un Brīvības cīņu laikā. Savietojot tā laika plānu (sk. 3. attēlu) ar mūsdienu situāciju, šķiet, ka atjaunota tikusi tikai stadulas daļa.

Nav zināms, kāds bijis kroga jumts, bet var pieļaut, ka, līdzīgi kā citiem 19. gs. krogiem, tas bijis divslīpju ar nošļauptiem galiem.

LITERATŪRA UN AVOTI

1 K. Neimaņa 1833. gada Kurzemes karte (1864. gada izdevums). Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452.
2 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 90.lpp. Skatīts: digar.ee
3 Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. – Māksla: Rīga, 1995. – 90. lpp.
4 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 609.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
5 LVVA 1679.f., 172. apr., 484. lieta.
6 Roga. B. Te gurķi pārvēršas rubļos // Komunisma Ceļš (Bauska). – 1966. – Nr. 106. – 6. septembris. Skatīts: periodika.lv
7 Anitas Vectirānes V. Grīviņam 17.10.2023 sniegtās ziņas.

Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu

Iezīmes

Aizsardzības kategorija:

kultūrvēsturisks vides objekts: oficiāla aizsardzības statusa nav

Atrašanās vieta:

Aizkraukles novada Mazzalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā), autoceļa Vecumnieki – Nereta – Subate (P73) labajā pusē, Grīvnieku ūdenskrātuves labajā krastā, apmēram 420 m uz DA no HES aizsprosta dambja.