Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Starpas krogs atradies zemes gabalā Augšzemes ielā 44, Aknīstē, Jēkabpils novadā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Aknīstes ciemā), senā Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļa vecās trases kreisajā pusē. Koordinātas: 56.156997 25.757893.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogus ēka zudusi, tās vietā pļava.
ZIŅAS
Starpas krogs piederējis Vitenheima-Susejas (Wittenheim-Sußei) muižai. Krogs iezīmēts K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes kartē (2. attēls) un vairākās citās vēlāk izdotās cariskās Krievijas, impēriskās Vācijas (3. attēls) un Latvijas Republikas kartēs.
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Vitenheima-Susejas muižā norādīti 2 darbojošies krogi – Vilkupes krogs un Mežanču krogs.[1] Iespējams jau tobrīd Starpas krogs ir pārveidots par rentes māju.
1912. gadā izdotajā Rihtera “Kurzemes adresu grāmatā” Vitenheima-Susejas muižā norādīts tikai Vilkupes krogs. Līdz ar citām ziņām sniegts arī mazgruntnieku (iepirktās zemnieksētas un rentes mājas) saraksts. Mazgruntnieku muižā daudz, to vidū arī “Starpe”.[2]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Rentes mājas parasti tiek piešķirtas to ilggadējiem rentniekiem.
Vitenheima-Susejas muižas Zemes ierīcības projekta aprakstā ar Nr. 100F, 100Fa iekļauta “Starpas kroga rentes māja ar visām pastāvošām saimniecības ēkām, zeme ar nogāzi uz Oknistes robežu”. Pamatgabala platība 25,73ha, pļavu starpgabala – 6,02ha. Kopā –31,75ha.[3]
1922. g. 15. jūlijā oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 4. jūlija lēmums (prot.nr. 468, p. 4) no 1922. gada 20. jūnija piešķirt Francim Jakucevičam Ilūkstes apriņķa Susejas pagastā rentes māju “Starpas krogs”.[4]
1931. gadā Latgales apgabaltiesas Ilūkstes apriņķa tiesu izpildītājs Budlevskis “Valdības Vēstnesī” publicē sludinājumu par Franča Boļeslava dēla Jakuceviča nekustamā īpašuma “Starpas krogs” ar zemes gabaliem Nr. 100F un Fa, kopplatībā 32,17ha pārdošanu atklātā izsolē. Īpašuma izsoles vērtība – Ls 4000 un īpašumam ir hipotēku parāds Ls 3700.[5]
Acīmredzot, F.Jakucevičs, ieķīlājot īpašumu, ir aizņēmies naudu no valsts vai kādas privātpersonas un kreditors, nesaņemot laikā paredzētos maksājumus, iesniedzis prasību par parāda piedzīšanu.
Radušos parādu Jakucevičam tomēr izdodas nokārtot un 11. jūlijā Budleviskis publicē paziņojumu par 8. augustā paredzētās izsoles atcelšanu.[6]
1936. gadā Jakucevičam atkal rodas hipotēkas parāds nu atkal tiek publicēts tiesu izpildītāja sludinājums par “Starpas kroga” īpašuma izsoli. Nekustamā manta tagad ir novērtēta par Ls 6382, bet hipotēku parāds pieaudzis līdz Ls 4500.[7]
Vai izsole notika un, ja notika, kas iegādājās “Starpas krogu”, pagaidām nav zināms.
Starpas kroga ēka ir redzama Vācijas kara aviācijas 1940. gadā veiktajos aerouzņēmumos (6. attēls). Fotogrāfijā redzams, ka ceļam tuvākā ēkas daļa ir nojaukta (sal. ar 4. un 5. attēlu).
Citu ziņu par Starpas kroga piederību, lietojumu un tā iedzīvotājiem Latvijas Republikas gados, vācu un padomju okupācijas periodā pagaidām nav. Kroga ēka, iespējams, iet bojā II pasaules kara gados. 1963. gadā publicētajā PSRS armijas ģenerālštāba topogrāfiskajā kartē tās vietā iezīmētas drupas (7. attēls).
Kas attiecas uz Starpas kroga iespējamo paralēlo nosaukumu “Lejas krogs”, jānorāda, ka apliecinājumu šāda vietvārda plašākam lietojumam avotos atrast neizdevās. Vienīgais avots, kur, tuvāk neprecizējot atrašanās vietu, minēts Aknīstes Lejas krogs, ir izdevumā “Saule” 1936. gadā publicētais Voldemāra Ancīša tēlojums “Aknīstes krogi”: “Aknīstes pag. (Ilūkstes apr.) bijuši 6 krogi: Kalna, Lejas (abi Aknīstes miestā), Skārdupes, (Dzirnavu), Kapu un Zaru krogi.”[8]
Ja Aknīstē 20. gadsimta sākumā bez Kalna kroga būtu bijis vēl kāds cits krogs, tam vajadzētu būt minētam Aknīstes miesta ēku sarakstā, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Aknīstes biezi apdzīvotās vietas sadalīšanas lietā. [9] Tomēr vienīgā Aknīstes ēka, kas šajā sarakstā tiek nosaukta par “bijušo krogu”, ir vecā tirgus laukuma malā pretī katoļu baznīcai novietotā celtne ar saraksta numuru 66. Citos šajā pat lietā pieejamos, ar attiecīgo īpašumu saistītos dokumentos, tā vairākkārt tiek nosaukta par Kalna krogu. Sadalot miesta ēkas piešķiršanai īpašumā, Kalna krogs tiek pārdalīts uz divām daļām, lielāko piešķirot Aknīstes-Gārsenes kooperatīvam, bet mazāko – Jānim Ašakam.[10]
No tā var secināt tikai vienu – par Aknīstes Lejas krogu V.Ancītis nosauc Starpas krogu, kas līdz ar apkārtējiem apbūves gabaliem 1920.-tajos gados vēl pieder Susejas pagastam (līdz tam – Vitenheima-Susejas muižai), bet 1930.-to II pusē tiek pievienots Aknīstes miestam, tā Lejas daļai (sal. 4. un 5. attēlu).
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Pēc sava novietojuma Starpas krogs bijis lielceļa krogs, ko Vitenheima-Susejas muiža uzbūvējusi lielceļa malā, netālu no Aknīstes, vietā, kur Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils ceļam pieslēdzas vietējas nozīmes sānu ceļš no Mālupes pusmuižas.
Krogs bijusi plānā L veida ēka (4., 5. attēls), kur ceļam tuvākā daļa kalpojusi kā stadula. 1940. gada aerofoto uzņēmumā (6. attēls) labi redzami nojauktās stadulas pamati un abas vārtu vietas – vieni (Aknīstes pusē) bijuši izbūvēti ēkas stūrī, otri (Ilūkstes pusē) – gala sienā.
Nav zināms, no kāda materiāla krogs bijis būvēts, bet ļoti iespējams, ka ēka celta koka guļbūves konstrukcijā.
Tā kā ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies un pagaidām nav izdevies arī iegūt kādus Starpas kroga vēsturiskos attēlus vai aprakstus, nav zināms nedz tā ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 107.lpp. Skatīts: digar.ee
2 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 668.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
3 LVVA 1679.f., 172. apr., 433. lieta.
4 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 40. – 15. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
5 Tiesu paziņojumi // Valdības Vēstnesis. – 1931. – Nr. 117. – 30. maijs. Skatīts: periodika.lv
6 Tiesu paziņojumi // Valdības Vēstnesis. – 1931. – Nr. 150. – 11. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
7 Tiesu paziņojumi // Valdības Vēstnesis. –- 1936. – Nr. 220. – 28. septembris. Skatīts: periodika.lv
8 Ancītis, V. Aknīstes krogi // Saule. – 1936. – Nr. 24. – 1. februāris. Skatīts: periodika.lv
9 LVVA 1679.f., 172. apr., 333. lieta.
10 Turpat.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu
