Timsēnu krogs, skola un krejotava

Nav gan īsti skaidrs, kurā tieši gadā Lielmēmeles muižas īpašnieks Osten-Zakens nolemj slēgt Timsēnu krogu un ēkā ierīkot Mēmeles skolu. Novadpētnieks, vecmēmelietis Valdis Amtmanis, stāstot par Vecmēmeles skolu raksta:

“Ap 1890. gadu cara valdība pavēlēja mazos [muižu] pagastiņus apvienot. Gricgales, Vecmēmeles un Lielmēmeles pagastus apvienoja vienā Mēmeles pagastā. Tur ietilpa triju muižnieku īpašumi – Budbergiem Gricgale, Hāreniem Vecmēmele, Osten-Sakeniem Lielmēmele. Gricgalē skola bija. Bet Vecmēmeles un Lielmēmeles ļaudis nolēma izveidot kopīgu skolu Timsēnkrogā. Šo krogu kā nerentablu skolas vajadzībām atvēlēja barons Osten-Sakens. Te līdz 1895. gadam par skolotāju strādāja Plīte. Tad Strautiņš, Dzilna, Svenne un Punenovs (līdz 1. pasaules karam). Veco [Vecmēmeles] skolas ēku 1891. gadā barons Hārens nodeva pagastam un tur tika ierīkota pagastmāja.”[4]

Novadpētnieku vāktās ziņas vietējās vēstures izpētei allaž ir noderīgas un par atsevišķiem jautājumiem nereti arī vienīgie avoti. Tomēr tās vienmēr pēc iespējas jāpārbauda un jāsalīdzina ar dokumentāriem avotiem, paturot prātā, ka ne viss pierakstītais var pilnībā atbilst faktiem, var būt sajaukti laiki un personas. Tā arī šajā gadījumā – ielūkojoties 1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” lasām, ka Vecmēmelē darbojas tautskola (Volksschule) ar skolotaju Plīti (Plieth), bet Lielmēmelē pagastskola (Gemeindeschule) ar skolotāju Strautiņu (Strauting). Tāpat arī norādīts, ka Lielmēmeles muižā ir divi krogi, tos vārdā nesaucot.[5] Tie nevar būt nekādi citi, kā jau iepriekš minētie Mēmeles (Mūra) un Timsēnu krogi. Ziņas par muižu adresu grāmatai visdrīzāk iegūtas ne senāk kā 1891. gadā. Tādad šajā gadā, kad pagasti, šķiet, jau ir apvienoti, Strautiņš strādā par jaunā, apvienotā Mēmeles pagasta skolas skolotāju, bet Plīte vienlaikus ir skolotājs Vecmēmelē, kur arī vēl pastāv skola. Tad kad īsti Timsēnkrogā ierīko skolu un kad šo skolu apvieno ar Vecmēmeles skolu? Kad Plīte kļūst par Timsēnkroga skolas skolotāju? Atbildes uz šiem un citiem, ar Mēmeles skolu un pagasta pašvaldības darbību jautājumiem vēl meklējamas LVVA 1012. fonda “Mēmeles pagasta valde” u.c. dokumentos.

Mēmeles skola Timsēnkrogā ar pārtraukumu no 1915. līdz 1919. gadam[6] darbojas līdz 1920. gadam , kad Latvijas Republikas agrārās reformas laikā 1921. gada sākumā tā tiek pārcelta uz Vecmēmeles muižas kungu māju.[7]

1930. gadā Mēmeles pagasta aizsargi bijušajā Timsēnkroga skolā sarīko valsts 13. dzimšanas dienas svinības. Kāds anonīms, par “svētku dalībnieku” sevi nosaucis korespondents “Jēkabpils Vēstnesī” raksta:

“Dienā notika gājiens no Vecmēmeles pamatskolas (t.i. – no Mēmeles 6-klasīgās pamatskolas Vecmēmeles kungu mājā – V.G.) uz izrīkojuma vietu – agrākās Lielmēmeles skolas telpām. Gājienā varēja gan piedalīties vairāk publikas, bet daudzi ar saviem darbiem vēl nevar “noiet no laukiem”. Tad bez tam arī dažas gluži partejiskas lietas, kas rada nesaskaņu un tā stipri traucē vietējo sabiedrisko dzīvi…

Par latviešu agrāko un tagadējo dzīvi referēja skolotājs Ģērķis: “Latvietis – vērgs, dzimtscilvēks, atkarīgs un – brīvs”.

Skaistus vārdus aizsargu apsveikšanas runā sacīja [Gricgales skolas] skolotājs Butāns: “Septiņsimti gadus latvieši bija nebrīvi ļaudis. Par viņiem valdīja dažādas svešas varas. Latvieša tīro, balto dvēseli, kura slēpa sevī ilgas pēc brīvības, šīs varas nesaprata. Latvietis ir arī ideālists – sapņotājs. Viņš sapņoja jau tolaik par “zilo brīnumpuķi, kas aiz tālas jūras zied…” Šī skaistā brīnumpuķe ir mūsu valsts, kas uzziedēja 1918. gadā 18. novembrī. (..)

Izrīkojuma otrā daļā sekoja teātris. Uzveda A. Upīša lugu “Dzimumdienas rīts”. Pēc tam – saviesīga dzīve. Apmeklēts bija labi. Ir arī skaidrs atlikums. Vēlams, lai aizsargu saime būtu tikpat rosīga arī turpmāk.”[8]