Tīrumviekšeļu pilskalns, Krāsnsaugša, Dobu kalns

Pievienoja:

Edgars Žīgurs, 21.01.2017

Tīrumviekšeļu pilskalns no austrumu puses, 2015.g. maijs. Edgara Žīgura foto

Koordinātas (WGS 84):

57.160597, 26.087133

Koordinātas ir precizētas dabā

Vietas atrašanās LĢIA kartē

Vietvārds: kultūrvēsturisks objekts

1985.gadā Elga Brūvere stāstīja, ka pilskalna D pakājē zeme ļoti pelnaina, arot bieži atrastas ogles. Iespējams, tādēļ kalns saukts par Krāsnsaugšu.

Apkopojot materiālus par Tīruviekšeļu pilskalnu, ir izveidojusies jauna hipotēze par nosaukuma – Dobu kalns – izcelsmi: liekas, ka nosaukums pilskalnam ir piedēvēts to dažkārt jaucot ar blakus esošo Jāņu kalniņu (viduslaiku kapsētu). Tieši Jāņu kalniņā ir redzami dažādi rakumi (dobes) – kartupeļu bedres, pagraba paliekas, kaļķu dedzinātavas paliekas. Savukārt pilskalnā mūsdienās nekādas bedres nav samanāmas. Hipotēze vēl jāpārbauda, intervējot vietējos iedzīvotājus.

*Tīrumviekšeļu pilskalns no austrumu puses, 2015.g. marts. Edgara Žīgura foto*

Teicējs:

Elga Brūvere

Vācējs:

Toropina G.

Laiks:

30.09.1985

Avots:

VKPAI arhīvs; lieta Nr 26025-6370-I
Urtāns J. Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. R., 1995.-25.lpp.

Pilskalns

Tīrumviekšeļu pilsakalns ir savrups A-R virzienā orientēts, kokiem daļēji apaudzis kukuļveidīgs kalns, kas atrodas starp divām stāvi norobežotām dūksnainām gravām. Iespējams, ka šīs gravas ir bijušas māksīgi padziļinātas. Pilskalns vēl 20.gs. 20.–30. gados arts un savu sākotnējo formu daļēji zaudējis. Īpaši stāvas un, iespējams, mākslīgi stāvinātas ir kalna D un A nogāzes, kamēr citas nogāzes ir noartas daudz lēzenākas. Virs tuvākās apkārtnes kalns paceļas no 9m (D) līdz 15m (Z). Pilskalna plakums ir ap 65x20m liels un tā A gals par apmēram 1,5m paceļas virs pārējā plakuma līmeņa. Arī R galā ir nepilnu metru augsts pacēlums. Terases pazīmes vislabāk saskatāmas noartajā R nogāzē 3–4m zem plakuma līmeņa, bet Z nogāzē cita zem citas ir 3 terasveidīgas aparas. Kultūrslānis no kalna plakuma noarts nogāzē un kalna pakājē. Visintensīvākais kultūrslānis ir pilskalna D pakājē, kur tas sasniedz 0,7m biezumu. Kultūrslānis konstatēts arī kalna lēzenās Z nogāzes pakājē. Iespējams, ka gan kalna Z, gan D pakājē bijušas abu gravu aizsargātas pilskalna priekšpilis vai apmetnes. Kultūrslānī atrastās bezripas švīkāto, apmesto un gludo trauku lauskas ļauj pilskalnu attiecināt uz 1.g.t.p.m.ē. – 1.g.t.m.ē.

Ziņas

Pilskalnu 1985.g. apsekoja G.Toropina. Tajā laikā ziņas par pilskalnu sniedza kādreizējā Tīrumviekšeļu saimniece Elga Brūvere (63 g. veca). Viņa atcerējās, ka no DA puses gar garviņas malu vedis akmeņains ceļš. E.Brūveres tēvs, lai varētu apstrādāt lauku, novedis ļoti daudz akmeņu, kas bijuši blīvā klājumā. E.Brūvere atcerējās, ka gar pilskalnu esošajā A grāvī vēl nesen bijis ūdens, bet R puses grāvis Z galā noslēdzies ar ezeriņu - Bezdibeni, kas viņas mātes jaunības laikā, lai iegūtu papildus aramzemi, aizbērts. Apmēram 90m uz A no pilskalna atrodas Jāņu kalniņš, kurā konstatēta viduslaiku kapsēta.