Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Vējkrogs atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā (1940.g. Cēsu apriņķa Lenču pagastā) pie senā Rīga – Tērbata lielceļa, tā kreisajā pusē. Krogs ierīkots apm. 500m uz A no Mazā Bauža ezera A gala, pie kādreizējās Lenču un Ķieģeļu muižas robežas (mūsdienās Valmieras un Cēsu novada robeža), ko dabā iezīmē Baužupīte. Koordinātas: 57.41216 25.22312.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Vējkroga ēkas kroga daļa pārbūvēta, tiek izmantota kā dzīvojamā māja, labā tehniskā stāvoklī. Krogus Z puses stadulas Z gals saglabāts, piemērojot saimnieciskām vajadzībām, bet D gals drupās. D stadula zudusi. Mājas kopš 20.gs. 20.gadiem pieder Briežu ģimenei. 2022.g. īpašnieks Jānis Briedis.
ZIŅAS
Lenču muižai piederējušais Vējkrogs (Vējakrogs) ir viens no daudzajiem Rīgas–Valmieras senā lielceļa malā kādreiz pastāvējušajiem krogiem – ceļinieku atpūtas un nakšņošanas vietām. Krogs šajā vietā pastāv vismaz kopš 17.gs., kad tas kā “Berner Krough” iezīmēts mērnieka T.Loma 1683. gadā sastādītajā Lenču muižas kartē[1], bet kā “Bedne krog” J.Holmberga zīmētajā Ķieģeļmuižas plānā.[2] 1688. gada revīzijā ierakstīts “Bedden Krug” ar krodzinieku Jāni[3], bet 1695. g. J.A. Ulriha zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē krogs atkal nosaukts par “Bedne krug”.[4] Grūti spriest, kāda bijusi nosaukuma cilme – iespējams, tas radies no kāda personvārda…
Blakus Vējkrogam jau kopš 17. gadsimta 40. gadu sākuma atradusies arī Lenču zirgu pasta stacija, kas darbojusies līdz pat 19. gadsimta 70. gadiem.[5]
Ar krogus simbolu Vējkrogs iezīmēts 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē.[6] Vēlāk – tāpat bez nosaukuma, norādot tikai ar simbolu – krogs attēlots Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē,[7] kā arī vairākās 19.gs. II puses un 20.gs. sākuma militāri topogrāfiskajās kartēs.[8]
Citu krogu vidū Vējkrogs izceļas ar to, ka tas ir viena no Rīgā dzimušā igauņu dzejnieka, par igauņu literatūras pamatlicēju uzskatītā Kristiāna Jāka Pētersona (igauņu: Kristjan Jaak Peterson, vācu: Christian Jacob Petersohn; 1801–1822) piemiņas vietām Latvijā. Igaunijā K.J.Pētersona dzimšanas dienu svin kā Dzimtās valodas dienu, kas kopš 1996.g. pasludināta par valsts svētkiem.
K.J.Pētersons dzimis 1801. gadā Rīgas Jēkaba baznīcas igauņu draudzes zvaniķa Kika Jāka (Kikka Jaak) ģimenē, kas pēc brīvlaišanas bija ieguvis uzvārdu "Petersons" un bija ieceļojis no Vīlandes. Mācījies Vidzemes guberņas ģimnāzijā Pils laukumā Vecrīgā, pie kuras sienas kopš 1972. gada 4. augusta ir piemiņas plāksne no Sāmsalas marmora (igauņu tēlnieks Arsenijs Melders).
Studējis Tērbatas Universitātē, bet, neraugoties uz vācisko izglītību, K.J. Pētersons nepārvācojās un vienmēr izcēla savu igaunisko identitāti. Vairākkārt kājām mērojis ceļu no Tērbatas līdz Rīgai un atpakaļ.
Rakstījis odas un pastorāles. Apguvis ap divdesmit valodu, bet deklarēja, ka viņam vismīļākā ir un paliek senču valoda, kurai viņš paredzēja lielu nākotni un centās pats to kopt. Centies izcelties ar savu apģērbu un izskatu, valkājis garus melnus svārkus, kas raksturīgi igauņu zemniekiem. Dzīves stilā imitējis sengrieķu kiniķus.[9]
Vējkrogā (igauniski – Tuule kõrts), kā liecina uzraksts uz krogus ēkai piestiprinātas plāksnes, K.J.Pētersons 1819.gada jūnijā sarakstīja dzejoli, ko nosauca “Dziesma, kad es no Tērbatas gāju uz Rīgas pusi savus vecākus apraudzīt; Taisīta ir šī dziesma Vējkrogā”.
K.J.Pētersons miris no tuberkulozes 21 gada vecumā, apglabāts Rīgas Jēkaba kapos.[9] Dzejnieka portretu var aplūkot piemiņas plāksnē Rīgā, Pils laukumā 2, bet pilnā stāvā viņš attēlots (sk. 6.attēlu) tēlnieka J. Soansa skulptūrā Tartu Domkalnā.
Nav skaidrs, cik ilgi Vējkrogs darbojies kā krogs. Lenču muižas aprakstā tas nav atrodams ne Krēgera (1892) nedz arī Rihtera (1909) adresu grāmatās.
Ap 20.gs. sākumu izdotajā Cēsu apriņķa Cēsu draudzes kartē Vējkrogs nav iezīmēts, toties ar pastnieka taures simbolu norādīta tolaik jau labu brīdi likvidētā Lenču pasta stacija.[10] Cita situācija ir attēlota ap šo pašu laiku (1904.g.) izdotajā Cēsu apriņķa ceļu kartē, kurā nekādas pasta stacijas Lenčos nav, bet ir Vējkrogs, kas gan nosaukts vārdā (Wehje Kr), gan atzīmēts ar kroga simbolu.[11]
1928. gadā Vējkrogu jeb Lenču krogu apseko un fotografē Pieminekļu valdes darbinieks Roberts Legzdiņš. Pieminekļa apraksta lapā viņš raksta:
“1. nos. – Lenču krogs. 2. apr. pag. – Cēsu apr., Lenču pag. 3. Tag. īp. – Mārtiņš Briedis. 4. pieliet. – krogs stipri noputināts. Tas piešķirts jaunsaimniekam, kurā viņš cenšas ierīkot savu mājokli. 5. kad darin. – 150–200 g. atpakaļ. 6. īpašn. celš. laikā. – Lenču muižas barons.
Krogs īpatnējs ar savām dimensijām – 53 asis garš un 8 asis plats, abos galos stedeles. Mūra celtne parastā Vidzemes krogu stila.
Kara laikā stipri nopostīts. Jaunsaimnieks projektē vienu galu pilnīgi noplēst.”[12]
Ar Pieminekļu valdes priekšsēdētāja ģenerāļa V. Tepfera un vecākā inspektora P.Arenda parakstītu rīkojumu 1942. gada maijā Lenču krogu ar 1685. numuru iekļauj aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Vienlaikus sarakstā iekļauj arī bijušo Lenču zirgu pasta mūra ēku.[13]
Ap krogu 20.gs. ir radusies apdzīvota vieta, mazciems, ko mūsdienās, aizgūstot nosaukumu no kroga ēkas, sauc Vējkrogs.
Kā varam uzzināt tīmekļa vietnē manasvietas.blogspot.com, 2009.gadā Vējkrogā tikusi izveidota biedrība “Kristians Jāks un Eduards”, kas rīko pārgājienus no Rīgas uz Tartu caur Vējkrogu un Eduarda Veidenbauma “Kalāčiem”, kuru ietvaros tiek apmeklēti un organizēti dažādi kutūras pasākumi.[14] Nav zināms, vai biedrība joprojām pastāv – jaunas ziņas par notiekošiem pasākumiem kopš 2009. gada nav atrodamas.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Vējkrogs ir tipisks lielceļa krogs ar divām abos galos gareniski pievienotām stadulām, no kurām līdz mūsdienām saglabājusies tikai Z stadula. Krogs ar abām stadulām 1928. gadā bijis 53 asis jeb apm. 110m garš un 15m plats.[12] Šodien ēkas garums apm. 76m (Z stadula – 49m un krogus daļa – 27m). Zudusī D stadula tātad bijusi apmēram 34m gara. Stadulas abos galos bijuši izveidoti pusapļa formas logi.
Kroga mūra ēka iepriekšējās koka celtnes vietā, domājams, būvēta 18. gs. II pusē vai 19. gs. sākumā. Plašās stadulas norāda uz lielo ceļinieku daudzumu, kas savulaik plūda pa krogam garām ejošo pasta un tirdzniecības ceļu. Rudeņos, kad muižās bija nokulta sava labība un vēl saņemtas zemnieku nodevas, vezumnieku rinda, gar Vējkrogu dodoties uz Rīgu, esot stiepusies pat versts garumā.[15]
Z stadulai pie gala fasādes redzamas sena piemūrējuma paliekas. Nav zināms, kādai funkcijai tas kalpojis. Iespējams, mūra daļas ir ēkas gala fasādes kontrforsi vai arī būvapjoms bijis sava veida nojume pirms iebrauktuves stadulā.
Ēka celta nešķelta laukakmens mūra konstrukcijā, bet kroga daļa, domājams, pēc 1930.-tajos gados notikušas pārbūves, kad nojaukta D stadula, ceļa pusē apšūta ar sarkano māla pilnķieģeļu mūri. No ķieģeļu mūra tad veidota arī krogus daļas D gala fasāde.
Pagalma pusē ēkai laukakmens mūra siena ar dekoratīvu tumšas krāsas akmens šķembu ķīlējumu apmetumā, kas saglabājies kroga un Z stadulas gala apjoma daļā. Ailas stadulas daļā akcentētas ar ieliektu māla pilnķieģeļu pārsedzi.
Kroga daļas būvapjoms mūsdienās ir saglabājies vislabāk, tomēr tas ir būtiski pārbūvēts – bez jau pieminētā māla ķieģeļu apšuvuma un D gala fasādes mūra izbūvētas plašas logailas un gala fasādē pievienots pagraba būvapjoms. Pēc saimnieka Jāņa Brieža stāstītā[16] pārbūvētas arī iekštelpas. Par pēckara gados notikušiem būvdarbiem liecina gadaskaitlis “1947”, kas ierakstīts (iespiests) cementā pagalma puses saimniecības durvju ailas augšpusē. Jumta apjoms vizuāli saglabājis savu vēsturisko veidolu ar nošļauptiem galiem un, lai gan Z stadula saglabājusies tikai daļēji, joprojām ir viegli uztverams kroga ēkas sākotnējais veidols.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 627.lieta.
2 LVVA 7404f.,1apr.,235.l.
3 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 144.lpp.
4 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 14.lapa.
5 Pētersone, Pārsla. Vidzemes pasta vēsture 17.–19. gs. : Promocijas darbs Dr.hist. grāda iegūšanai / Zin. vad. Andris Caune. Rīga, 1998. – 46., 90., 154.lpp. Skatīts: dspace.lu.lv
6 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 Skatītas: https://vesture.dodies.lv/
9 lv.wikipedia.org
10 LVVA 1679.f., 189.apr., 11.lieta.
11 Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen. Riga: Liv-Estländischen Landeskultur Bureau (Jurjew: Photolithographie E. Bertelson), 1904. Skatīta: dom.lndb.lv
12 Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Kultūras pieminekļu arhīvs. Mape “Lenču (Vēja) krogs”.
13 Aizsargājamie pieminekļi // Rīkojumu Vēstnesis. – 1942. – Nr. 78. – 8.maijs. Skatīts: periodika.lv
14 manasvietas.blogspot.com
15 Rukšāne, G. (red.) Raiskums – starp mežiem, ezeriem un Gauju. Raiskuma Pagasta Padome, 2009. – 50.lpp.
16 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicējs: Jānis Briedis, apm. 70 g.v., dz. Vējkrogā. Pierakstīts 22.04.2022, Vējkrogā.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
