Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Vimbas kroga vieta atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Ādažu pagasts), Berģos, laukumā blakus ēkai ar adresi Rīgas–Siguldas šoseja Nr. 3, kādreizējās vecā Rīgas–Valmieras–Valkas–Tērbatas lielceļa trases (apvidū šeit vairs nav saskatāma) un autoceļa A2 malā. Koordinātas: 57.005029, 24.291227.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka, šķiet, zudusi 20. gadsimta vidū. Precīzu tās atrašanās vietu bez papildu izpētes noteikt nevar.
ZIŅAS
17. gadsimtā Vimbas krogs vēl nepastāv. J.A. Ulriha 1695. g. zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē posmā no Kauču kroga (tobrīd Mengdena krogs – Mengdens krug) līdz Elsiņu muižai nav neviena cita kroga.[1]
1750./1751. gada Vidzemes arklu revīzijas laikā Bukultu jeb Ādažu draudzes (Neuermühlschen Kirchspiel) Bukultu un Ādažu muižai (Gut Neuermühlen mit Aahoff) ir pieci krogi. Vimbas kroga to vidū nav.[2]
Vimbas krogs, acīmredzot, tiek ierīkots 18. gadsimta II pusē, kad to, domājams, redzam iezīmētu 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (2. attēls).[3]
Senākais rakstītais avots, kādu man pagaidām izdevies atrast saistībā ar Vimbas krogu, ir Ādažu, Abgunstes un Bukultu muižas 1811. gada dvēseļu revīzija, kurā kā Bukultu muižas īpašums (?) ierakstīts Otto Vimbas (Ottowimbe) zemes gabals ar krodzinieku Matveju Matvejevu, kas savus nodokļus (galvasnaudu) maksā Jelgavā. Uz zemes gabala bez kroga atrodas vēl arī dzirnavas.[4]
1818./1819. gada Vidzemes pasta ceļu kartē redzam blakus iezīmētus Vimbas un Ratnieka krogus (3. attēls).[5] Jādomā, tie atradās Ratnieka un vēlākās Vecvimbas saimniecību robežās (sk. 7. un 8. attēlu).
Tā kā vecais Rīgas–Tērbatas–Pēterburgas lielceļš laikmeta satiksmes vajadzībām atsevišķos posmos ir nepiemērots un pārvietošanās pa to apgrūtināta, īpaši smilšainajos Rīgas zemienes posmos, 19. gadsimta 30. gados cariskā valdība nolemj izbūvēt jaunu modernu šoseju, kas savienotu Rīgu ar Pleskavu. Darbi tiek iesākti, taču šoseju Latvijas teritorijā uzbūvē tikai līdz Englārtei (Raganai), kur tā aiz Englārtes zirgu pasta stacijas pieslēdzas vecajam Rīgas–Tērbatas lielceļam. Šosejas būvniecība notiek aptuveni no 1837. līdz 1845. gadam.[6] Līdz ar jaunās šosejas ierīkošanu vecā ceļa posms Ratnieka/Vimbas/Elsiņu krogs (Berģi) – Iļķenes pārceltuve – Ragana (Englārte) (5. attēls) zaudē nozīmi un gandrīz visi pie tā esošie krogi – cits ātrāk, cits vēlāk – līdz 19. gadsimta II pusei visi tiek slēgti. Daļu no vecā ceļa krogiem pārceļ pie jaunās šosejas. To starpā Kauču, Venču, Griķu, Štāles un arī Vimbas krogs.
Jaunākais kartogrāfiskais avots, kurā Bukultu muižas Vimbas krogs vēl iezīmēts vecajā vietā, ir Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkarte (4. attēls).[7]
1850. gada dvēseļu revīzijā Bukultu muižas mājvietu sarakstā pirmo reizi parādās Wez Wimbe[8], no kā secināms, ka krogs jau ir pārcelts savā jaunajā vietā, kur to, iezīmētu ar kroga simbolu, redzam Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē (6. attēls).[9]
Vimbas krogu šosejas malā un Ratnieka zemes gabalu redzam arī 1869. gadā sastādītā Bukultu muižas plānā. (7. attēls)[10]
Nav zināms, cik ilgi pārceltajā Vimbas krogā turpinās kroģēšana. Šķiet, visi tagadējo Berģu jeb Baložkalna apkaimē pastāvējušie Bukultu muižas krogi (sk. 7. attēlu) tiek slēgti 1880./1890.-tajos gados, daļu no tiem pārveidojot par rentes mājām. 1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Bukultu muižā nav minēts neviens krogs[11], taču, ņemot vērā, ka adresu grāmata tika sastādīta izmantojot brīvprātīgu anketēšanu, to nevar uzskatīt par drošu pierādījumu darbojošos krogu neesamībai.
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un arī tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Obroka gabalus un rentes mājas, atbilstoši likumam, parasti piešķir ilggadējiem nomniekiem.
Bukultu muižas dalīšanas lietā glabājas II šķiras mērnieka J.Sīpoliņa 1923. gadā sagatavots Zemes ierīcības projekta apraksts. Sadaļā “Bijušie krogi ar ilggadīgām rentes tiesībām” ar gabaliem Nr. 24F un 24Fa kā 2 zirgu saimniecība ar ēkām izdalīts Vimbu krogs. Zemes kopplatība 21,528 ha.[12]
Tā kā zemes piešķiršana vairāku Bukultu muižas bijušo krogu un dažu māju rentniekiem kavējas, viņi 1924. gada 13. janvārī raksta lūgumu zemkopības ministram:
“Mēs, Ādažu pagasta Bukultu muižas ilggadīgie rentnieki: Vadžu Augusts Kremans, Dreimaņu mājas Indriķis Ozoliņš, bij. Baznīcas kroga Matis Līde, bij. Vimbu kroga Adams Matviņš, bij. Venču kroga Mikels Viša un bij. Tilta kroga Karlis Vaitnieks griežamies pie Jums ar lūgumu dot rīkojumu Centr. Zem. Ieric. Kom. lai mūsu lieta tiktu skatīta cauri un mūsu ilggadīgās saimniecības tiktu piešķirtas mums par dzimtu, jo, ja visas Bukultu muižas ilggadīgās saimniecības ir piešķirtas 4. jūlijā 1923. gadā un publicētas Zem. Ier. Vēstnesī Nr. 72, 62. lapas pusē, bet mūsu ilggadīgās saimniecības aiz neizprotamiem iemesliem netiek piešķirtas, lai gan mūsu saimniecības ēkas brūk jau kopā un nevaram remontus izdarīt, nezinādami,kam viņas vēl tiks piešķirtas no Cent. Zem. Ierīc. Kom.
Tamdēļ lūdzam Ministra kungu dot rīkojumu, lai mūsu ilggadīgās saimniecības tiktu steidzamības kārtā piešķirtas, lai mēs visā drīzumā varētu stāties pie savu ēku nepieciešamiem remontiem.
Paliekam cerībā, ka mūsu lūgumu ievērosat.”
Uz lūguma, domājams, ministra vīzējums: “Noskaidrot, kāpēc atlikta Bukultu muižas piešķ. lieta”[13]
Bukultu muižas māju rentnieku lūgums tiek ievērots un 1925. gada 17. jūlijā oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 162. numurā tiek publicēts paziņojums par Vimbu kroga piešķiršanu Adamam Matvejam. Ar piezīmi: robežas noteikt projektu sastādot, izdalot ūdens spiedvada joslu un uzliekot zervitutus. Tajā pašā “Vēstneša” numurā publicē ar Dreimaņu, Venču kroga un Baznīcas kroga piešķiršanu.[14]
Adama Matveja rūpesti ar to gan vēl nebeidzas. Ar izgatavoto zemes plānu un ieprojektēto apmaiņu ar valsts zemes fondu viņš ir neapmierināts un raksta lūgumu Centrālajai Tehniskajai zemes ierīcības komitejai, prasot piešķirt nevis tās pļavas, ko mērnieks Buclers viņam iezīmējis, bet gan tās, ko iepriekš pats iekopis un lietojis un piegriezt pie iemērītajiem 24ha vēl 3 ha, kas viņuprāt tam pienākas kā arī “nepielaist pie projekta sastādīšanas tādus mērniekus kā Buclers, kurš pats priekš sevis ieprojektē saimniecību.”
Atbildot uz pieprasījumu sniegt paskaidrojumu, vecākais mērnieks Butlers 1926. gada 8. februārī raksta Zemkopības departamenta Mērniecības daļai, Tehniskās komisijas priekšsēdētājam:
“II. Vimbu kroga ieguvējam A. Matvejam atzīšana IV grupas tiesības un saimniecības Nr. 24F robežu noteikšana ārkārtīgi neizdevīgi priekš pāri palikušām fonda zemēm (varbūtējiem nāķotnes zemes ierīcības darbiem). (..) Manus iebildumus,ka A. Matvejam nav tiesības uz IV grupu, Tehniskā komisija atstāja neievērotus. (..) Uz šo datu pamata ir konstatējams, ka A. Matvejam ir piešķiramas VI grupas tiesības, t.i. uz vienu jaunsaimniecību 8–10ha platībā kā muižas zemes ilggadīgam rentniekam, bet ne IV grupa ar 24ha platību visizdevīgākā Bukultu muižas rajonā ar labvēlīgu priekš sakņsaimiecības un pļavu kultivēšanas zemi, pielaižot zemes izlasi un robežu bojāšanu pārējām fonda zemēm.”[15]
Pazemināt Matveja pieprasītāja grupu un atstāt viņam tikai pusi no lietotās zemes Bucleram gan neizdodas, taču savas vecās pļavas Vimbu kroga saimnieks arī, šķiet, vismaz pilnībā neatgūst (Sk. apmaiņas projekta plānu 9. attēlā).
Vimbas kroga ēka pastāv, šķiet, līdz 20. gadsimta 50.-tajiem gadiem vai 60.-to sākumam (8. attēls), kad tiek nojaukta, bet vieta apbūvēta.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Vimbas krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
19. gadsimta vidū celtais Vimbas krogs visdrīzāk bija būvēts akmens mūra vai ķieģeļu konstrukcijā kā garenbūve ar vienu vai divam stadulām.
Tā kā ēka zudusi un pagaidām nav izdevies iegūt kādus kroga celtnes aprakstus, plānus vai citus attēlus, nav zināms nedz tās kopējais ārējais izskats, nedz iekštelpu plānojums.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 3.(47.), 3.o.p. (48.) lapa.
2 LVVA 7348. f., 1. apr., 36. lieta, 374., 375. lpp.
3 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
4 199.f., 1. apr., 1. lieta, 4., 4. o.p. lapa.
5 LVVA 6828.f., 2.apr., 264.lieta.
6 Treijs, N. Latvijas ceļu vēstures liecības IV. Latvijas pirmo šoseju pieminekļi Rīgas – Englārtes posms. „Imanta” 1998.
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 199.f., 1. apr., 1. lieta, 316. o.p. lapa.
9 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
10 LVVA 1679.f., 194.apr., 117/1. lieta.
11 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 17.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
12 LVVA 1679.f., 172.apr., 1334. lieta.
13 Turpat.
14 Galīgi piešķirtās zemes. b) Rentes mājas // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1925. – Nr. 162. – 17. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
15 LVVA 1679.f., 172.apr., 1334. lieta.
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
