Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Zutiņu krogs atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā (1940.g. Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā), senā Tērbatas – Valmieras – Rīgas lielceļa vecās trases labajā pusē pie “Zutiņiem 1”. Koordinātas: 57.225675 24.793847.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka padomju okupācijas laikā ievērojami pārbūvēta, šodien daļa ēkas sliktā stāvoklī, pussabrukusi, neizmantota.
ZIŅAS
Krogs Rīgas – Valmieras ceļa malā apmēram 1,3 km uz Rīgas pusi no Eikažu muižas pastāv vismaz kopš 17. gadsimta II puses, kad zviedru valdības ierēdņi, Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā revidējot Turaidas pilsnovadu, revīzijas protokolos ieraksta Eikažu muižai piederošu Zutiņu krogu (Sutting).[1] Krogs kā mājvieta Nr. 25/1 iezīmēts arī šajā pat gadā sastādītā Krimuldas pilsnovada kartē (2. attēls).[2] Atzīmējams, ka turpat, pārsimt metru tālāk uz Rīgas pusi, bet jau Krimuldas muižas daļā, atradies otrs – Vēršmēles krogs. Pēdējais gan ilgi, šķiet, nepastāv un pēc Lielā ziemeļu kara atjaunots netiek, jo 1751. gada arklu revīzijā Vēršmēlēs dzīvo Englārtes muižas stārasts, pie māju ieraksta nekādu norāžu par krogu vai kroģēšanu nav un muižā ir tikai viens – Raganas krogs.[3]
Eikažu muižas Zutiņu kroga (Sutting krug) novietnes plāns redzams J.A. Ulriha 1695. gada Rīgas–Tērbatas ceļa kartē (3. attēls).[4] Krogs jau tolaik atrodas tajā pat vietā, kur vēlāk – lielceļa labajā malā.
1751. gada arklu revīzijas laikā Zutiņa krogs nepastāv, jo ir nodedzis.[5]
Zutiņu krogs (Sutting) iezīmēts 1791. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Rīgas apriņķa kartē (4. attēls).[6] Vēlāk tas attēlots Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē, 1866. gada 3 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē (5. attēls) un virknē I pasaules kara laika Krievijas un Vācijas impēriju karšu.[7]
Zutiņu krogu un tam blakus tobrīd esošās saimniecības ēkas redzam precīzi attēlotas Bīriņu un Eikažu muižas 1888.–1891. gada plānā (6. attēls).[8]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” norādīts, ka Zutiņkrogs ir vienīgais Bīriņu muižai piederošās Eikažu muižas krogs. Krodzinieks tobrīd J. Krastiņš (J. Krasting).[9]
1900. gadā Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols un Vidzemē slēdz ap 66% līdz tam pastāvējušo krogu.[10] Tomēr Zutiņu krogs, kā redzam Rihtera 1909. gada “Vidzemes adresu grāmatas” Bīriņu muižas krogu uzskaitījumā, ir to vidū, kas turpina darboties. Zutiņkroga nomnieks – J. Simsons.[11]
Ar kroga nosaukumu un simbolu Zutiņu krogs norādīts arī ap 1900. gadu sastādītajā Krimuldas draudzes kartē (7. attēls)[12] un 1915. gadā izdotajā 1907. gada uzmērījuma/aktualizācijas Krievijas impērijas vienas verstes mēroga militāri topogrāfiskajā kartē (8. attēls).[13]
Vienīgais pagaidām zināmais vēsturiskais Zutiņu kroga attēls ir ap 1910. gadu uzņemtā fotogrāfija (9. attēls), kas kā atklātne 1914. gadā sūtīta no Pēterburgas uz Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagasta “Dzelzkaļiem”. Attēlā redzams krogs, apkārtējā apbūve un Rīgas ceļš skatā no Eikažu puses. Eikažu gala stadula pajūgu novietošanai, šķiet, izmantota netiek, jo gala vārtiem priekšā uzcelta, šķiet, improvizēta slita zirgu piesiešanai.
Nav zināms, cik ilgi Zutiņu krogs turpināja darboties. Domājams, tas slēgts ne vēlāk par 1914. gada 31. decembri, kad, I pasaules karam turpinoties, ar Dvinskas (Daugavpils) kara apgabala (Latvijas teritorijā tajā ietilpa Kurzemes guberņa un Vidzemes guberņas Rīgas apriņķis) pavēli tika atceltas visu stipro dzērienu tirgošanās atļaujas.[14]
Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
1922. g. 7. aprīlī oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 4. jūlija lēmums (prot.nr. 805, p. 2) piešķirt Krimuldas–Eikažu kopmoderniecībai par dzimtu Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā Eikažu muižas Zutiņkroga bodes telpas un apm. 30 pūrvietas zemes. Iemaksa noteikta 20,000 Latvijas rubļu apmērā. [15]
Jaunajai Latvijas valstij nostiprinoties un atjaunojoties mierīgai dzīvei, Zutiņu krogā atkal tiek atvērts krodzniecības iestādījums.
1926. gada rudenī kāds Ulmanis, kas no Krimuldas pagasta Līves mājām devās uz Zutiņkroga gadatirgu, gandrīz palika bez zirga. Ieiedams krogā viņš zirgu atstājis piesietu, bet, kad iznācis no kroga, zirga vairs nav bijis. “Nekavējoši uzsākot zirga meklēšanu, zagli panāca pie Inciema muižas. Atstājot zirgu uz ceļa, zaglis metās bēgt, bet viņu sagūstīja un tas izrādījās par Turaidas Beirotu māju Kārli Pužaku, kurš paskaidroja, ka zādzību izdarījis dzērumā.”[16]
1933. gada septembrī Krimuldas–Eikažu piensaimnieku sabiedrību ar adresi Bīriņu pagasta Zutiņu krogū reģistrē kā eksportsviesta ražotāju.[17]
1935. gadā Zutiņos darbojas Gustava Pētersona pārtikas preču tirgotava un valsts degvīna pārdotuve kā arī Krimuldas–Eikažu piensaimnieku sabiedrība.[18]
Laikraksta “Brīvā Zeme” 1938. gada 1. februāra numurā ievietots sludinājums, ka "10. februārī Eikažu–Turaidas piensaimnieku savienības valde plkst. 14-os sab-bas kantorī izdos vairāksolīšanā Zutiņu kroga objektu, kura ietilpst 30 pūrv. labas zemes un 16 pūrv. kultiv. pļavas ar vaislas staciju un krodzniecības veikalu uz 3 gadiem no 6. maija 1938. g. Pie izsoles jāiemaksā Ls 300,–.”[19]
Citu ziņu par Zutiņu kroga piederību, lietojumu un tā iedzīvotājiem Latvijas Republikas gados, vācu un padomju okupācijas periodā pagaidām nav. Vecā krogus celtne kaut kad 20. gadsimta 70.–80. gados tiek pārbūvēta, uzceļot otro stāvu un pirmajā stāvā ierīkojot garāžas.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Zutiņu krogs iekļaujas lielceļa krogu grupā.
17. gadsimta avotos minētais Zutiņu krogs, kā tolaik visi Vidzemes lauku krogi, visdrīzāk bija būvēts no koka.
Līdz mūsdienām daļēji saglabājusies, ievērojami pārbūvētā un tagad pussabrukusī kroga ēka, kā redzams ap 1910. gadu uzņemtā fotogrāfijā (9., 14. attēls), bija jauktā akmens/koka konstrukcijā būvēta vienstāva garenbūve. Kroga aizmugurējā fasādē iebūvēta akmens plāksne, kurā iekalts celtniecības gads (1854) un tā cēlājas – Bīriņu un Eikažu muižu īpašnieces Augustes fon Pistolkorsas grāfienes Mellīnas vārds (11., 12. attēls).
Krogam attēla uzņemšanas laikā ir viena akmens mūra stadula Eikažu pusē, kas, šķiet, vairs netiek lietota pajūgu novietošanai; mūra kroga daļa ēka vidū un koka daļa ar istabām un atsevišķu ieeju Raganas pusē, kas senāk, iespējams, bijusi otra stadula, par ko liecina divi koka daļas galā redzamie akmens-ķieģeļu mūra stabi.
Fotogrāfijā labi redzams, ka Eikažu puses stadulai bija ar māla pilnķieģeļiem izmūrētas gala sienas vārtu malas. Jādomā, ka tā pat bija veidoti arī ceļa puses vārti. Paši vārti, ņemot vērā mūra sienas salīdzinoši nelielo augstumu, izbūvēti taisnstūra formā ar koka pārsedzi, kāda krogu arhitektūrā reti sastopama.
Akmens mūris veidots no nešķeltiem laukakmeņiem un daļēji apmests ar kaļķa javu, vietumis to dekorējot ar tumšas krāsas maziem akmentiņiem vai šķembām. Kroga ceļa pusē redzami divi logi, viens lielāks, otrs mazāks. Lielākajam ir slēģi. Logi senatnīgi, ar daudzām rūtīm.
Ēkas vidū ir jumta izbūve – mezonīns ar diviem logiem. Šī izbūve, jādomā, ēkai pievienota 19.gs. II pusē vai beigās, kad krogu jumtu stāvos daudzviet ierīkoja plašākas telpas sabiedriski kulturāliem un izklaides sarīkojumiem.
Krogam ir plēstām skaidām klāts divslīpju jumts ar pusnošļauptiem galiem. Zelminis Eikažu pusē izbūvēts ar tēstiem guļbaļķiem un tā vidū pusloces formas logs.
Iekštelpu plānojums nav zināms.
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 28.lpp.
2 LVVA 7404.f., 3. apr., 17. lieta.
3 LVVA 7348.f., 1. apr., 37. lieta, 368., 374. lpp.
4 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 9. (59.) lapa.
5 LVVA 7348.f., 1. apr., 37. lieta, 426.–427.lpp.
6 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
7 Skatītas: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 1679.f., 194. apr., 90. lieta.
9 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 11. lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
10 Niedre, U. 19. gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
11 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 278.sleja. Skatīta: dspace.ut.ee
12 LVVA 1679.f., 189. apr., 126. lieta.
13 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
14 Dažādas ziņas // Zemkopis. – 1914. – Nr. 44. – 29. oktobris. Skatīts: periodika.lv
15 Galīgi piešķirtas zemes. c) Rūpniecības iestādes, augļu dārzi un t.t. // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 33. – 7. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
16 Dienas notikumi. Notverts zirgu zaglis // Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis. – 1926. – Nr. 60. – 5. novembris. Skatīts: periodika.lv
17 Pienotavu reģistrācija // Eksportsviesta un pienotavu kontroles biļetens. – 1933. – Nr. 9. – 1. septembris. Skatīts: periodika.lv
18 Salnais, V un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 17.lpp.
19 Brīvā Zeme. – 1938. – Nr. 25. – 1. februāris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.
