Ķenča Pēterīts

Ķencis ir māja pie Zilā kalna Valmieras apriņķī. Kādreiz vecais Ķencis teicis ka viņš velnam savu bērnu atdotu ka tik naudu dabūtu ko māju nopirkt un atvēlējis vēl nedzimušo un viņš tiešām ar naudu no velna dabūjis, Zilā kalna tūvumā pie kāda akmeņa. Piedzimis dēls kuram dots vārds Pēteris. Kad Pēteris bijis uzaudzis, gājis vaj braucis gar vietu, kur tēvs naudu atradis viņam vienmēr bijis jācīnas ar velniem un raganām. Kādreiz viņš plēsis matus un krāvis vāģos kas mājās pārvesti par sūnām palikuši. Kādreiz pie vecas staklainas priedes kāvies ar velniem. Braucot pār Bērza tiltiņu Cīpuļa, Purmaļa robežās tur viņu raganas noģērbušas pliku un aicinājušas līdz precībās. Toreiz viņu izglābis tagadējā Spruguļa mājas saimnieka vectēvs Rudzīts. Kādreiz viņš no raganām vadāts pa purvu, tām pretojies ar dzirklēm rokā, teicis: viens dūriens, divi caurumi un bijis sadūris savu zirgu. Kādu pavasari, Gaižuma mājas birstalā zirgs palicis uz ceļa un pats atrasts nožņaugts, kails, ar asiņainām miesām pie akmeņa un bedrē kur tēvs izracis naudu. Kādā no agrākām cīņām velns teicis: „Tu jau man kamēr priekš dzimšanas esi atvēlēts, bet es tevi vēl neesmu kā samaksu par naudu, no tava tēva saņēmis!”