Kāds mūrnieks Paeglis, jaunībā dzīvojis podzeniešu Kauļēnos par puisi. Kādreiz siena pļavā, sienu novācot, no Lielā luksta puses nācis melns debess gabals ar lietu un pērkonu. Paeglis nostājies pret debesi, noņēmis cepuri, to griezis pret debesi rokā uz riņķi kādus vārdus pie sevis runājis un debesi nogriezis, siens neaizlijis un to varējuši „nogodāt”. Paeglis miris Vaidavas Kužas mājā apm. 1910.g.