14. un 15. septembrī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notika starptautiskā zinātniskā konference “Ceļā uz latviešu tautu”. Konferencē piedalījās vēsturnieki un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas.
LNVM kopš 1996. gada īsteno projektu “Latviešu saknes”. Tā ietvaros atklātas vairākas izstādes, veltītas Latvijas sentautu – kuršu, zemgaļu, lībiešu, latgaļu un sēļu etniskajai vēsturei un materiālajai kultūrai, izdotas grāmatas, organizētas konferences un izglītojoši pasākumi. Konference “Ceļā uz latviešu tautu” ir paredzēta kā turpinājums aizsāktajam izpētes darbam, kurā iecerēts aplūkot ar Latvijas sentautu konsolidācijas procesu un latviešu tautas veidošanās vēsturi saistītus jautājumus.
Latvijas historiogrāfijā ir salīdzinoši daudz neatbildētu jautājumu, kas skar latviešu tautas veidošanās priekšnosacījumus, apstākļus un gaitu. Pagaidām nav tapuši arī apkopojoši pētījumi, kuros būtu raksturota šī procesa norise un visaptveroši izvērtēts pieejamais avotu klāsts. Līdz šim lielāka uzmanība pievērsta nācijas formēšanās laikam un apstākļiem (19. gs.), bet salīdzinoši mazāk analizēta tās priekšvēsture. Latviešu tautas veidošanās ir noritējusi ilgākā laika posmā, kas aptver laika posmu no 13. līdz 19. gs. Tā neaizsākās noteiktā dienā vai gadā un arī nenoslēdzās konkrētā brīdī. Tas bija ilgstošs process ar plūstošām pārejām no vienas situācijas nākamajā. To ietekmēja vairāku faktoru kopums un apstākļu sakritība, kā rezultātā noritēja Latvijas sentautu saliedēšanās un latviešu kā etniskas kopienas veidošanās.
14. septembra programma
9.30-10.00. Reģistrācija
10.00-10.10. Konferences atklāšana. LNVM direktora Dr.hist. Arņa Radiņa uzruna.
10.10-10.35. Cik sena ir latviešu tauta? Dr.hist. Muntis Auns (LU Latvijas vēstures institūts).
10.35-11.00. Kausējamais katls - Livonija. Eiropas valstu salīdzinājumā. Dr.sc.soc. Dagmāra Beitnere-Le Galla (LU Filozofijas un socioloģijas institūts).
11.00-11.25. Latviešu tautas veidošanās antropoloģiskie aspekti. Dr.hist. Gunita Zariņa (LU Latvijas vēstures institūts).
11.25-12.00. Kafijas pauze.
12.00-12.25. Cīņas par kundzību Baltijas jūrā ietekme uz latviešu tautas veidošanās niansēm (1558-1629). Dr.hist., prof. Gvido Straube (LU Vēstures un filozofijas fakultāte).
12.25-12.50. Brāļu draudze – nācijas garīgā bāze. Dr.hist. Gundars Ceipe (Latvijas Brāļu draudzes kustības vadītājs).
12.50-13.15. Etniskā kartēšana cariskajā Krievijā laika posmā no 1850. līdz 1900. gadam un tās loma nacionālās identitātes veidošanā (Latvijas un Igaunijas gadījums). Dr.hist. Imants Ļaviņš (Starpkultūru pētījumu centrs).
13.15-14.15. pusdienu pārtraukums.
14.15-14.40. Atšķirīgā nacionālā pašapziņa Lietuvā un Latvijā. Dr.hum., prof. Alvydas Butkus (Vītauta Dižā universitāte).
14.40-15.05. Kā runā Latvijas novados? Dr.philol. Anna Stafecka (LU Latviešu valodas institūts).
15.05-15.30. Ārpus latviešu tautas palikušie: kursenieku piemērs. Dr.hist. Krišs Kapenieks (Latvijas Kara muzejs).
15.30-15.55. Par latgaļu, sēļu un kuršu pēdām senā slāņa tautas mūzikā. Dr.phil., prof. Mārtiņš Boiko (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija).
15.55-16.20. V. H. Līvena “Katoļu dziesmu grāmata” kā luteriskās un katoliskās tradīcijas līdzāspastāvēšanas piemērs un tās loma Kurzemes latviešu konfesionālo komponentu konsolidācijas procesā. Dr.hist.eccl. Andris Priede (LU Teoloģijas fakultāte).
