Brandenburgas markgrāfa Joahima Frīdriha izdots akts par Grobiņas, Bārtas, Rucavas muižu iznomāšanu Prūsijas hercogistes kancleram Kr. Rapem. 1605.

No Dieva žēlastības Mēs, Joahims Frīdrihs, Brandenburgas markgrāfs, Svētās Romas impērijas virskambarkungs, Prūsijas kūrfirsts, Štetinas, Pomerānijas, Kašūbijas, Venedijas, Krosernas un Jegerndorfas Silēzijā hercogs, Nirnbergas hercogs un burggrāfs, Rīģenes firsts, darām zināmu un paziņojam Mums, Mūsu mantiniekiem un pēcnācējiem, īpaši Prūsijas hercogiem un visiem, uz kuriem tas attiecas, ka pēc tam, kad noritēja sarunas par Prūsijas hercogisti starp Polijas Karalisko Majestāti un kārtām no vienas puses, un Mūsu Brandenburgas kūrfirstu namu no otras puses, cita starpā tika runāts arī par Grobiņas pilsnovada (Amt Grobin) atgriešanu un atdošanu. Tad Mēs apsvērām šī pilsnovada lietas, un no iesniegtā ziņojuma uzzinājām, ka šī pilsnovada saimniecība daudzus gadus ne tikai nav ienesusi nekādu peļņu, bet arī nesusi ievērojamus zaudējumus, kas bija jāsedz no Prūsijas rentkameras [valsts kases]. Tādēļ Mēs, sākot savu valdīšanu Prūsijas hercogistē, atzīstam par nepieciešamu domāt par līdzekļiem un veidiem, lai atjaunotu saimniecību Grobiņas pilsnovadā, un pilsnovadu izmantotu pēc iespējas lietderīgāk. Tas nevar notikt ar līdzšinējo muižas pārvaldīšanu, jo vieta atrodas tālu, bet ir iespējams ar pienācīgu iznomāšanu.

Tādējādi gandrīz pilnībā izputinātā saimniecība tiktu pārvaldīta uz vietas, un atkal tiktu savesta kārtībā. Mēs esam uzzinājuši, ka tam vispiemērotākais ir Prūsijas hercogistes kanclers, mīļais uzticamais Kristofs Rappe, kura muižas
atrodas kaimiņos, un tamdēļ viņš spētu veltīt pienācīgo uzmanību Grobiņas pilsnovada apsaimniekošanai. Tad Mēs pēc Mūsu Prūsijas hercogistes virspadomnieku padoma ar minēto kancleru Kristofu Rappi esam žēlīgi noslēguši sekojošu līgumu par minētā Grobiņas pilsnovada iznomāšanu. Mēs gribam pie tā pieturēties stingri un nelaužami, ka Mēs viņam nododam uz septiņiem gadiem, skaitot no šī datuma, visu Grobiņas pilsnovada ekonomiju un namsaimniecību kopā ar pilsnovadam piederošajām Grobiņas, Nīcas un Rucavas muižām (Hofen Grobin, Niederbartau und Ruzaw), tīrumiem, lopu audzēšanu un krogus vietām, un visiem citiem piederumiem, kas tur šobrīd atrodas. To viņam vislabākajā veidā kā labam namsaimniekam pienākas ierīkot, uzturēt un lietot, kā to nosaka šādi līgumi visā zemē. Grobiņas pilsnovada muitas ienākumus, ienākumus skaidrā naudā, kā arī pavalstnieku ikgadējos nodokļus saskaņā ar pievienotu rēķinu ir jānodod Mūsu Liepājas piekrastes fogtam, bet viņam tos jānogādā uz Mūsu Prūsijas rentkameru. Mēs sev paturam arī mežu izmantošanu, bet Mūsu kancleram ir jāveic to inspicēšana, un čakli jāuzrauga, lai tajos viss noritētu pēc likuma. Viņam pār piekrastes fogta mežsargu un citām pilsnovada personām piemitīs tādas pašas pārvaldes tiesības kā pilskungam. Viņam arī čakli jāuzrauga, lai Mums un Mūsu pēcnācējiem netiktu nodarīti nakādi kaitējumi vai zaudējumi. Tāpat viņam patstāvīgi jāpilda pilsnovada tiesneša pienākumi, un jāieceļ tieslietām piemērotas personas.

Vēl mēs ar viņu esam vienojušies par gada nomas maksu, ka, lai varētu ātrāk atjaunot un savest kārtībā novada saimniecību, viņš pirmos divus gadus nemaksās katru gadu vairāk kā tūkstoš poļu guldeņu. Pēc divu gadu apritēšanas nākošos piecus gadus viņš maksās divus tūkstošus Prūsijas marku katru gadu, un pilsnovadu iekārtot tā, kā būs noteikts atpakaļ atgriešanas dokumentā. Viņš arī visu laiku, kamēr vien patur šo pilsnovadu, viņam, Mums un Mūsu mantiniekiem un pēcnācējiem ir jāievēro, ka viņš bez Mūsu un Mūsu mantinieku ziņas un piekrišanas nedrīkst to nevienam piešķirt, ieķīlāt vai atdot, bet jāpielieto visu iespējamo uzcītību un pūles, lai šo pilsnovadu saglabātu Prūsijas hercogistei, arī lai nekādi netiktu izmainītas tā robežas. Ja nu notiktu pēc Visaugstākās gribas, ka Mūsu kanclers šo septiņu gadu laikā nomirtu, Mēs šo līgumu tiesiski un nemainīti turpināsim ar viņa mantiniekiem, kamēr apritēs šie septiņi gadi, tomēr viņš pirms nāves to nedrīkst iekļaut testamentā vai tamlīdzīgā veidā. Ja viņa dēls vai mantinieki būs nepilngadīgi, pilsnovadu jāpārvalda personai, kuru Mēs un Mūsu mantinieki atzīsim par uzticības cienīgu, ka viņš minēto pilsnovadu neatstās novārtā vai nepasāks neko tādu, kas varētu Mums sagādāt zaudējumus. Pēc septiņu gadu apritēšanas Mūsu kancleram un viņa mantiniekiem, ja nomas līgums netiks pagarināts, ir jāatdod atpakaļ pilsnovadu saskaņā ar inventāriju, kas tika sastādīts pie tā nodošanas nomā. Ja kaut kas no lopiem, inventāra vai cita kustamā īpašuma iztrūktu, viņam un viņa mantiniekiem to ir jāsagādā vietā. Neko nedrīkst slepeni piesavināties vai iesniegt nepareizus pilsnovada rēķinus.

Ja kanclers vai viņa mantinieki būs uz pilsnovada zemes no jauna ierīkojuši vai uzlabojuši žogus, dīķus, darbnīcas, dzirnavas un citu, ko būs iespējams nosaukt, un to pēc sevis atstājuši, Mums par to viņam nav jāatmaksā. Mūsu kancleram esam vairākkārt uzdevuši, lai viņš pilsnovada saimniecību iekārtotu tā, lai kad Mēs nākotnē saņemsim to atpakaļ, pilsnovads būtu labāks nekā pirms tam, un atkal nestu ienākumus. Mēs to viņam žēlīgi uzticam, lai viss notiktu saskaņā ar šo līgumu. Lai dokumentu apstiprinātu, esam to parakstījuši ar Mūsu kūrfirsta roku un apstiprinājuši ar piekārtu zīmogu. Dots Kēnigsbergā, Prūsijā, divdesmit devītajā oktobrī, tūkstoš seši simti un piektajā gadā pēc mūsu Kunga un Pestītāja dzimšanas.

Agra Dzeņa tulkojums.