Pagasta īpaša klausīšana (Nīcas kroņa muižas zemnieku klaušu darbu uzskaitījums). 1819.

Pagasta īpaša klausīšana

1.

Cik pūru vietas katram saimniekam, kas darbus klausa, iekš saviem muižas riežiem ziemas un vasaras laukā, jāapstrādā, jāsēja un jāsagādā, pagasta grāmatā redzams.

Pūru vieta 15 kārtis; divi pūru vietas 21 kārtis, 2 pēdas un 3 tullus, trīs pūru vietas 26 kārtis, un četras pūru vietas 30 kārtis uz katras sienas tur: katra kārts no 7 1/2 Rīges olektīm.

2.

Sūdu vešana ar saimniekiem un darbiniekiem kopā pastrādāta top.

3.

Sūdu izmešana no muižas laidera, ziemas laikā, darbiniekiem piekrīt.

4.

Katram saimniekam, kas darbus klausa, 15 kārtis jaunus grāvus jārok, jeb iekš muižas papuves lauku grāviem ikgadu 20 kārtis jātīrī, katra kārts no 7 1/2 Rīges olektīm.

5.

Pieciem saimniekiem ir, pēc savu vēlēšanu viens sienu riežis iekš muižas pļavām: šo sienu rieži viņam jānopļauj, jāsaņem un jāieved. Cik kārtis šis sienu riežis uz katras sienas tur, tagad tāpēc nevar pierādīt, ka tas Kuldīgas Revizors, kam no augstas Kamerahofas pavēlēšanu dota, visas vecas, un arīdzan jaunas, piedotas muižas pļavas izmērēt, un pēc saimnieku un muižas darbinieku spēku, kā vajadzīgs ir, iedalīt, šo izmērīšanu un iedalīšanu vēl līdz šim nav pabeidzis.

6.

Saimnieku vērpjums pagasta grāmatā iekš pagasta naudas jau sarēknēts ir.

7.

Pēc Jelgavas augstu pavēlēšanu saimniekiem, kas darbus klausa, pavisam ikgadu 132 3/4 asis malku, katra ass no 7 pēdām garumā, augstumā, un platumā, un muižas darbiniekiem 256 asis malku, arīdzan katra ass no 7 pēdām garumā, augstumā un platumā, uz meža kunga ierādīšanas, ikgadu tagad pie šo muižu jāpieved. No visām šām asīm malku saimnieki labā prātā apsolījuši, bez 7 saimniekiem, proti: Paisat Liepe, Rūce, Remniek Demniek, Bulle zemniek, Virges Jēkabs, Stoke Skits un Undek, kam nekādu malku jāved, un bez 14 saimniekiem, proti: Berze Bēt, Dreies, Pukkul, Kalēj Kort, Runge zemniek, Klampe Jannis, Klampe Jānis, Stoedde Andrejs, Stoedde Miķelis, Alpe Zemnieks, Miķelis Zemnieks, Liepe Kluce, Sprūde Ērmanis, un Sprūde Miķelis, kam ikgadu tik vienu pus-asi malku jāved, katrs no viņiem vienu asi malku ikgadu pie šo Kronas muižu pievest. Tas, kas no šām pierādītām asīm malku pāri paliek, tos no muižas Darbiniekiem ar zirgu ikgadu pie šo muižu pievests.

8.

Saimniekiem, kas darbus klausa, pienākas, pēc rindes iknakti no Jurģiem līdz Miķeļiem 5 vaktniekus, bet no Mikeļiem līdz Jurģiem 9 vaktniekus kājām uz šām muižām sūtīt, kas ap vakaru uz šām muižām nāk, un pašos rītos atlaižami.

9.

No muižas darbiniekiem ar zirgu nepaliek neviens pa svētdienu iekš šām muižām: bet pret to saimnieki, pēc savu vēlēšanu, sūt sestdienas vakarā, pēc rindes, 2 vakniekus ar zirgu uz Nīcas muižas, vienu vaktnieku kājām uz Pēters muižas, vienu vaktnieku kājām uz Otaņķes muižas un vienu vaktnieku kājām uz Siktes muižas, kas pa svētdienu iekš šām muižām jāpaliek un svētdienas vakara, labā laikā atlaižami.

10.

Muižas darbinieki ar zirgu top no saimniekiem, pēc savu vēlēšanu, kuļamā laikā jau svētdienas vakarā, bet kad tas kuļams laiks pagalam ir, pirmdienas rītā, it agri uz šām muižām sūtīti, un no šām sestdienas vakarā labā laikā atlaisti.

11.

Saimnieki, kas darbus klausa, sūt, kuļamā laikā tanī nedēļā, kad viņi darbiniekus ar zirgu jeb darbu meitas iekš muižas stellē, trīs naktis vienu pārkūleju ar zirgu uz muižām. Saimnieki Kalēj Kort, Oding, Krauge, Vienhold un Lūding nesūt pārkūlējus.

12.

Muižas labība, kas uz saimnieku riežiem uzaug, top no saimniekiem nopļauta, saņemta un ievesta, kas uz darbinieku riežiem uzaug, to darbiniekiem jānopļauj, jāsaņem un jāieved.

13.

Saimniekiem pienākas, muižas augļus uz Pilsātēm aizvest.

14.

Saimniekiem to muižas labību, priekš muižas vajadzību uz sudmalas jāved, jāsmaļ un tos miltus jāpārved.

15.

Saimniekiem pienākas, pie jaunu ēku būvešanu un ēku lāpīšanu vajadzīgus lieciniekus, pēc rindes, stellēt un arīdzan visas pie būvēšanu vajadzīgas lietas pievest. It maza ēku lāpīšana top no muižas darbiniekiem padarīta.

16.

Ceļi un tilti top no saimniekiem vien taisīti un lāpīti, un saimnieki pieved aridzan visu, kas pie šiem vajadzīgs ir.

17.

Muižas žogi top no darbiniekiem taisīti un lāpīti, un visas pie tam vajadzīgas lietas top arīdzan no darbiniekiem pievests.

18.

Pie pļavu tīrīšanu, tādā laikā, kad saimniekiem cits notīgs darbs ne ir, top viss pagasts uz 8 līdz 12 dienām dzīts.

19.

Kalpu sievām jau pēc Lielkunga un arīdzan pēc Kameralhofa pavēlēšanu ne kādus darbus priekš šo muižu jādara.

20.

Saimniekiem ne kādas nodošanas no labības, garkūļiem, govu saitēm, jeb citām tādām lietāmmuiža ir: jo tās pagasta grāmatā iekš pagasta naudas jau sarēknētas.

21.

Saimnieki maksā ik gadu iekš vietu tās meža auzas, ko katram no viņiem pēc priekšā stāvēdamu pagasta grāmatu jānodod, tik daudz iekš naudas muižā, cik tas cienīgs Kurzemes Guberniers priekš vienu pūru meža auzas maksāt ikgadu nospriedīs.

22.

Saimniekiem, kas darbus klausa, ne vien pie muižas jaunu ēku būvēšanu un lāpīšanu, bet arīdzan pie baznīcas, baznīckunga muižas un meža kungu muižas būvēšanu un lāpīšanu vajadzīgus lieciniekus jāsūt.

23.

Kad saimnieku mājas ēki ar ugums grēku noiet, un viens caur nelaimi nespēcīgs saimnieks no mājas ēkiem nonāk, visiem saimniekiem un arīdzan uzraugiem pienākas visas pie būvēšanu vajadzīgas lietas par palīgu pievest un pie būvēšanu palīdzēt.

24.

Saimniekiem to baznīckunga labību tā, kā pagasta grāmatā rakstīts, ikgadu priekš Nīcas baznīckungu jānodod.

25.

Saimniekiem, kas darbus klausa, pienākas visus cietumniekus jeb arestantus, kas uz šās muižas nosūtīti top, un arīdzan visas Kronas pavēlēšanas tālāk aizvest.

26.

Saimnieki Berze Bēt, Dreies, Runge Zemnieks, Klampe Jannis, Klampe Jānis, Stoede Andrejs, Stoede Miķelis, Alpe Zemnieks, Miķelis Zemnieks, Liepe Kluce, Sprūde Ērmans, Sprūde Miķelis un Kalēj Kort pastrādā visus darbus viena liela jeb pilnīga saimnieka tik pa pusi. Saimnieks Pukkul klausa tik, ka pagasta grāmatā sarakstīts ir, un ved tik pus-asi malku.

Saimnieks Remneek Denmneek ne dar ne kā vairāk, kā pagasta grāmatā sarakstīts ir, un dod arīdzan 2 līdz 3 reizi mazus vezumus pa gadda.

Saimnieks Bulle Zemnieks maksā tik tā daudz, kā pagasta grāmatā sarakstīts ir un dod arīdzan 2 līdz 3 reizi pa gadu mazus vezumus.

Saimnieki Virges Jēkabs un Rūce Andreis maksā tik tā daudz, ka pagasta grāmatā sarakstīts ir un ne dar neko vairāki.

Sarakstīts iekš tās Kronas muižas Nīcas 23-ša diena siena mēnesī 1819.

Krišjānis Didriks Gilbert
Kammervervandters, kā Kameralhofas vietnieks.

(zīmogs)