Tautas padomes LSDSP frakcijas deklarācija, kas nolasīta Latvijas valsts proklamēšana akta laikā (18.11.1918.)

[1918.gada 18.novembrī]

Pasaules revolūcijas vētras ir veidojušas arī brīvās un neatkarīgās Latvijas ideju. šodien, 1918.g. 18.novembrī apvienotās Latvijas demokratijas priekšstāvji izsludina patstāvīgas Latvijas nodibināšanos. Arī mēs, Latvijas Sociāldemokratiskās Strādnieku Partijas priekšstāvji, atrodam par nepieciešamu šobrīd veicināt brīvās Latvijas izveidošanos par patstāvīgu valsti. Brīvā, neatkarīgā Latvija mums tomēr nav mērķis, bet tikai līdzeklis mūsu mērķu sasniegšanai. Kā agrāk, tā tagad, mēs stāvam uz sociālistiskās internacionāles pamatiem. Viņas un tamlīdz mūsu mērķis ir - sociālistiskā republika brīvu tautu savienībā. Sociālistisku republiku var ievest tikai sociālistiska valdība, un arī tā vienīgi tad, ja viņa balstās uz plašām, apziņā stiprām strādnieku organizācijām, un ja saimnieciskā dzīve izveidojusies uz pamatiem, kuŗi sociālistiskās kārtības nodibināšanu dara iespējamu un nepieciešamu. Abu pēdējo nosacījumu šobrīd mums trūkst. Radīt šos nosacījumus tāpēc ir mūsu tuvākais uzdevums. Neizlaižot iz acīm savu gala mērķi, mēs prasām no jaunās Latvijas valdības:

1. Gādāt par kaŗa pārvaldes līdzšinējo organu tūlītēju atcelšanu, visu polītisko un gūstekņu atsvabināšanu.

2. Visu vietējo pašvaldību organu neatliekamu organizēšanu uz vispārējo, tiešo, aizklāto un proporcionālo vēlēšanu pamata, piedaloties abiem dzimumiem ar aktīvām un pasīvām vēlēšanas tiesībām, sākot no 20 g. vecuma; a) uz laukiem - pagastu iedzīvotāju tūlītēju sapulču sasaukšanu pašvaldības iestāžu ievešanai; b) pilsētās līdz vispārīgo vēlēšanu izvešanai sastādīt pagaidu pašvaldības no iedzīvotāju polītisko partiju priekšstāvjiem; c) apriņķu pagaidu pārvaldes sastādīšanu no lauku un pilsētu izvēlētiem priekšstāvjiem.

3. Pārtikas komiteju tūlītēju sastādīšanu pie vietējiem pašvaldības organiem, kas nokārto pārtikas jautājumu saskaņā ar centrāliestāžu nosacījumiem. Tūlīt apturama okupācijas varas rekvizēto uztura līdzekļu un citu materiālu izvešana no Latvijas.

4. Plaša sabiedrības darbu organizēšana. Bēgļu, atgriezušos gūstekņu un bezdarbnieku apgādāšanu uzņemas valsts un nokārto to saziņā ar vietējām pašvaldības iestādēm un strādnieku padomēm.

5. Latvijas tautas milicijas dibināšanu caur vispārīgiem iesaukumiem kārtības uzturēšanai un zemes apsardzībai. Milicija nedrīkst tikt izlietota kā ierocis polītisko brīvību apspiešanai, nedz kļūt par vienas šķiras ieroci pret otru.

6. Visu atsevišķu kārtu privilēģiju tūlītējo atcelšanu.

7. Neaprobežotu apziņas, runu, preses sapulču, streika un biedrošanās brīvību, dzīvokļu un personas neaizkaramību, pilnīgu kustības brīvību.

8. Vienādas tiesības visām valodām skolā un dzīvē. Nacionālām minoritātēm nacionāli-personālu autonomiju.

9. Vēlētus tiesnešus.

10. Baznīcas atdalīšanu no valsts un skolas atdalīšanu no baznīcas.

11. Brīvas un obligatoriskas skolas līdz 16 gadiem visiem uz valsts rēķina. Tiesības piedalīties polītiskās organizācijās jaunatnei.

12. Maksimālo darba laiku 8 stundas ar 42 stundu nepārtrauktu atpūtu nedēļā.

13. Sociālu likumdošanu tiklab priekš pilsētas, kā arī laukstrādniekiem saskaņā ar Latvijas Sociāldemokratiskās Strādnieku Partijas minimālās programmas prasībām.

14. Baznīcas, klosteŗu un domēņu zemju nacionālizāciju. Muižas zemju bezmaksas atsavināšanu, apturot tūliņ viņu pārdošanu, atdāvināšanu un ieķīlāšanu. Agrārjautājuma galīga izšķiršana atstājama Satversmes Sapulcei.

15. Satversmes Sapulces neatliekamu sasaukšanu (uz vispārīgo, vienlīdzīgo, tiešo, aizklāto un proporcionālo vēlēšanu pamata, piedaloties abiem dzimumiem sākot ar 20 gadiem) Latvijas iekšējās dzīves un ārējo attiecību nokārtošanai.

Sociāldemokrati, neizlaižot no acīm šķiras cīņas pamatus, pabalstīs Latvijas Pagaidu Valdību, ciktālu viņa noteikti iestāsies par minēto prasību izvešanu dzīvē. Mūsu gala mērķis paliek sociālistiskā Latvija sociālistiskā tautu savienībā.

Avots: Kalniņš, B. Latvijas Sociāldemokrātijas piecdesmit gadi. Stokholma: Memento, 1993. 247 lpp.>138.-139.lpp. (Pārpublicējot saglabātas B.Kalniņa izdevuma rakstības īpatnības.)

Skatīt arī: Izraksts no Tautas padomes svinīgās sēdes protokola par Latvijas valsts pasludināšanu.

Deklarāciju Tautas padomes 18.novembra svinīgajā sēdē nolasīja Dr. Pauls Kalniņš.

Ievietots: 04.03.2002., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu.