Augusta Cara mājas vieta Augšmuktos

Galerijā publicētajos fotoattēlos redzama vieta Rožkalnu pagasta Augšmuktu skrajciemā, kur 20. gs. sākumā atradās Vanagu skolas skolotāja un Latvijas Tēvzemes sargu (partizānu) apvienības dalībnieka Augusta Cara (dz.1908.g., dažviet literatūrā kļūdaini minēts, ka 1906.g.) ģimenes mājas. Mājvieta šeit pastāvējusi vismaz no 19. gs. beigām, bet pēdējā apbūve datējama ar 20.gs. 30. gadiem.

1945. gada 13. novembrī A. Cara mājām, kurās bija sapulcējusies nacionālo partizānu grupa, uzbruka čekisti. Kaujas laikā, kurā krita partizāns Juris Rudzāts, kā arī vairāki čekisti, Caru dzīvojamā ēka tika nodedzināta. A.Cars tika apcietināts un notiesāts uz 25 gadiem lēģerī. Viņa sieva Marta ar meitām Moniku un Teklu turpmāk dzīvoja saimniecības ēkā. 1949. gada 25. martā viņas tika izsūtītas uz Tomskas apgabalu. Visai ģimenei izdevās atgriezties Latvijā 1960. gadā.

No A.Cara ģimenes mājas vietas līdz mūsdienām ir saglabājušās vien no šķeltiem laukakmeņiem un dolomīta plātnēm mūrētas, pēc ģimenes izsūtīšanas kādu laiku kolhoza vajadzībām izmantotās saimniecības ēkas drupas, kas ieaug kokos un laika zoba ietekmē strauji iet bojā. Uz kādreizējo mājas vietu norāda arī vairāki ozoli, pie kuriem 1996. gadā tika uzstādīta piemiņas zīme tuvākās apkārtnes LTS(p)A dalībniekiem.

Viena no LTS(p)A līderēm dzejniece un skolotāja Marta Skuja (īstajā vārdā Valērija Mundure) dzīvoja A.Cara ģimenei kaimiņos esošās Munduru ģimenes mājās. 

Literatūrā dažkārt kļūdaini tiek pieminēts A. Cara māju nosaukums "Augšmukti", kam, jādomā, par iemeslu ir sādžas nosaukuma uzskatīšana par mājvārdu. Māju nosaukumi šajā apkārtnē ir salīdzinoši jauna un ikdienas saziņā joprojām īsti neiegājusies parādība. Bez tam "Augšmuktu" mājas atrodas aptuveni puskilometra attālumā un piederēja citai Caru ģimenei.

Foto: F.Bobinskis