B. Poritera Sidnejas naktskluba "Elite" mūziķi un darbinieki. 1950. gadu sākums.

Izvilkums no Ulda Siliņa grāmatas "Zem dienvidu krusta. Kultūrvēsturiskas atmiņas. I daļa (1950–1959)." 1.nodaļas – Anno 1950, apakšnodaļas "Nedaudz vārdos":

"Kapelmeistars B. Poriters atvēris savu naktsklubu Elite. Lai gan klubam bija smalks franču vārds, tautā to citādi nedēvēja kā par Ellīti. Naktsklubs atradās Sidnejas centrā, Pitt ielā Nr.175 2. stāvā, tagadējā Hooker House un savas durvis vēra piektdienās, sestdienās un svētdienās līdz pusnaktij.

B. Poriters pēckara gados ar savu kapellu bija spēlējis angļu zonas virsnieku klubā. Atbraucis uz Austrāliju, mēģinājis atsākt pārtrauktās medicīnas studijas, bet apstākļu spiests, izvēlējies vieglāko ceļu.

Kā nabaga dīpītis bija ticis pie naktskluba? Bruno labi pratis krievu valodu un Hukera ēka toreiz piederējusi krievu emigrantam Repinam, Repina kafejnīcu ķēdes īpašniekam. Bruno sadraudzējies ar Repinu un pierunājis veco kungu dot vietu kur papriecāties nabaga emigrantiem.

Viņš sasaucis kopā uz Austrāliju atbraukušo veco mūziķu komandu. Sākumā spēlējis kapelā klavieres, bet tad gadījies labāks pianists, un Bruno turpinājis darboties kā menedžeris. Kapelā muzicējuši daudzi un dažādi mūziķi: Vitolds Janskis (klavieres), Ādolfs Kāls (trompete, kontrabass), Harijs Tievgalis (bungas), Ostromeckis (vijole), Porietis (alta saksofons), Stuchlijs (saksafons), Alfreds Putniņš
(vijole) un citi.

Un tā nu mēs tur spēlējām, dancojām, dzērām un ēdām uz nebēdu un lustes bija visiem gana, stāsta gleznotājs H. Norītis, kas savā studiju laikā tur strādājis par oficiantu un dzīvojis uz Hukera ēkas jumta mazā sētnieka dzīvoklītī. Brīvais dzīvoklis bijis daļa no atlīdzinājuma un palīdzējis viņam pabeigt studijas.

Ellītē par oficiantiem strādājuši arī vēlākais SLT dekorātors V. Aleidzāns un B. Rapše. Kasiere bija I. Buhmane. Ellīte darbību izbeidza 1954. gadā."