Daugmales pilskalns

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 07.10.2016

Apraksts

Daugmales pilskalns atrodas Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas apmēram 30 km no Daugavas grīvas (Saite uz LĢIA karti). Pie pilskalna var piekļūt nogriežoties pa kreisi no Rīgas HES - Jaunjelgavas ceļa (P 85)

Pilskalnam izraudzīta līdz 25 metriem augsta krauja. Tā vieglāk pieejamajā austrumu pusē uzbērts līdz 7 metriem augsts valnis. Pilskalna platība 3800 kvadrātmetru. Tā pakājē atradusies ap 2ha liela senpilsēta. Lielākā senpilsētas daļa atrodas uz austrumiem aiz vaļņa. Otra, mazākā senpilsētas daļa, izvietojusies starp pilskalna rietumu nogāzi un Varžupīti. Daugmales pilskalna aerofoto ŠEIT.

Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā veikti Valdemāra Ģintera (1933, 1935-1937), Vladislava Urtāna (1966-1970), Arņa Radiņa un Gunta Zemīša vadībā (1986-1992). Te atsegtas dzīvojamās un saimniecības ēkas ar akmens un māla krāsnīm, maltuve, podniecības ceplis, rotkaļu darbnīcas, dzelzs ieguves krāsns, aka, nocietinājumu paliekas, senpilsētas vārti, izrakumos pilskalnā un senpilsēta iegūts ap 20 000 senlietu, kas datējamas ap laiku no 2. gadu tūkstoša beigām pirms Kristus līdz 12. gadsimta beigām. Atrasto bezripas un ripas keramikas māla trauku lausku skaits pārsniedz 200 000.

Daudzi Daugmales atradumi ir unikāli. Visievērojamākais, šķiet, ir V.Ģintera 1937.g. atrastā akmens vāles galvas puse ar skandināvu rūnu rakstu. Priekšmets izgatavots no kaļķakmens, kurš, kā rāda analīzes, ņemts tepat Daugavas krastos. Šis apstāklis varētu liecināt, ka tas darināts uz vietas Daugmales pilskalnā 11. gadsimtā. Uzraksts senskandināvu valodā lasāms šādi — runarpesar O, bet tulkojums skan — "rūnas šīs veidojis O". Pie Daugmales pilskalna uzieta arī šī laika visbagātākā importa priekšmetu kolekcija Austrumbaltijā. Atradumi liecina par tirdznieciskajiem kontaktiem ar vāciešiem 12. gs. otrajā pusē (piemēram, kāds apaļš kaula piekariņš ar briedīša attēlu - līdzīgs iegūts izrakumos Magdeburgā).

Pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi osta. Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojušies ar tirdzniecību un amatniecību. Mazāk atrasti zemkopības rīki. Daugmale no 10. līdz 12. gadsimtam bijusi tā saucamā agrā pilsēta, Rīgas priekštece, kurā dzīvojuši zemgaļi, lībieši, latgaļi, arī kriviči un vīkingi. Arheologi un vēsturnieki, F. Balodis, Ē. Mugurēvičs, G. Zemītis un citi, izteikuši domu, ka Daugmale varētu būt Indriķa hronikā minētā Zemgales osta (Portus Semigalliae), kuru Romas pāvests aizliedz tirgotājiem apmeklēt 13. gadsimtā.

Daugmale tiek saistīta arī ar vēstures avotos minētā no 9. līdz 10. gadsimtam dzīvojošā valdnieka Auduvāna vārdu.

Avoti:

zudusilatvija.lv
lv.wikipedia.org

Iezīmes

Pagasts: 
Daugmales pagasts
Rādītāji: 

Reklāma