Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca

Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Jēkabpils dievnams. Baznīca ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un tiek uzskatīta par sakoptāko pieminekli bij. Jēkabpils rajonā. Baznīca atodas netālu no Krustpils pils pie Donaviņas ietekas Daugavā. Adrese: Rīgas ielā 211a.

Pirmo reizi vēstures dokumentos baznīca Krustpilī minēta 1517.g. Tās atrašanās vieta nav zināma.

1618. g. Nikolauss (V) fon Korfs (1585-1659) pie pils lika celt jaunu koka baznīcu, kuru jau 1621. g. nodedzināja zviedru karaspēks. Nākošo baznīcu Nikolajs (V) lika celt 1637. gadā. Zināms, ka 1640. g. baznīca pabeigta. 1637. g. celtā baznīca nopostīta 1656. gadā. Pēc tam atkal celta jauna koka baznīca, kas arī nepastāvēja ilgu laiku.

1683. g. Rēzeknes stārasts Nikolauss(VII) lika celt jaunu mūra baznīcu, kas pabeigta 1688. gadā. 

1750. g. baznīcas tomī iespēra zibens – izdega celtnes koka daļas, kas drīz tika atjaunotas. 130 gadu laikā dievnams bija nonācis “bēdīgā stāvoklī”.

1792. g. J. K. Broce vairākkārt zīmējis Krustpils pili un baznīcu.

Tikai 1818. g. martā sāka noārdīt pussabrukušos baznīcas mūrus, saglabājot veco torni, un sāka jaunās ēkas celtniecības darbus, ko veica mūrnieks N. H. Bardoviks un galdniekmeistars M. Kardels ar palīgiem. 1820. g. Ziemassvētku sestdienā līdz ar gaiļa uzstādīšanu torņa smailē būvdarbi bija pabeigti, taču baznīcas (650 sēdvietu) iesvētīšana notika tikai 1824. g. 29. jūnijā.

1848., 1868. un 1874. g. baznīcā veica lielākus remontdarbus. 1. pasaules karā sašāva baznīcas torni, draudzes telpas jumtu, sienas. Tika izlauzti logi, izgriezta altārglezna, bojāta kancele, izpostītas ērģeles, sadedzināti soli, aizvests sašautais torņa gailis. 1924. g. draudze atjaunoja jumtu, mūrus, sāka atjaunot torni, kā arī restaurēja altāri un kanceli. 28. maijā, uzliekot torņa gaiļa vietā čuguna krustu, atjaunošanas pamatdarbi bija pabeigti.

2005. g. baznīcu iekļāva kultūras mantojuma sarakstā kā vienu no sakoptākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem.

Tagadējā baznīca ir ampīra stila mūra garenbūve ar izvirzītu kvadrātisku plānā torni, kas nedaudz iekļaujas draudzes telpas apjomā. Tā četrskaldņu masīva augšdaļu rotā trīsstūra frontoni. Torni noslēdz poligonāla smaile, īpaši akcentēta altārdaļas ieeja ar pusloka arku un frontonu. Galvenās ieejas durvis rotātas rozetēm, festoniem un zvīņveida ornamentu. Virs tām piemiņas zīme baznīcas celtniecībai ar tekstu: Nicolaus Korff zu Kreutzburg 1818.

Avots:

Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas: Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra: Enciklopēdija četros sējumos: 2. sējums: I – L. Rīga: Sia DUE, 2006.