Matīšu baznīca

Matīšu evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1687. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI pavēles, tā ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. No 1838. līdz 1840. gadam baznīca piedzīvoja pārbūvi; tagadējais bazīcas tornis ir celts 1908. gadā.

Matīši pirmo reizi rakstos ir minēti 1678. gadā pēc Matīšu draudzes dibināšanas (šis nosaukums ir visticamāk cēlies no Svētā Mateja, kura vārdā bija nosaukta koka baznīciņa), kad no Burtnieku draudzes atdalīja 194 zemnieku mājas. Līdz 17. gadsimta beigām tagadējā pagasta teritorija bija Burtnieku pilsnovada īpašums. No 17. gadsimta beigām līdz 19. gadsimtam pagastā bija Bauņu muiža (Bauenhof), Mīlītes muiža (Neuhallhof) un Pučurgas muiža (Galandfeld).

20. gadsimta sākumā visas šīs muižas apvienoja vienā – Bauņu pagastā. 1945. gadā pagastā izveidoja Bauņu un Matīšu ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Matīšu ciemam pievienoja Bauņu ciemu. 1990. gadā izveidoja Matīšu pagastu.