Rubenes dampis

Rubenes dampis (pašgājēja lokombile) atrodas Rubenē, autoceļa Rubene-Limbažu šoseja (212) kreisajā malā, starp Kundziņiem un Avotkalniem, iepretī bijušajām kolhoza "Kopsolis" mehāniskajām darbnīcām.

Ar tvaiku darbināmas kuļmašīnas labības kulšanas atvieglošanai ieviesa 19. un 20. gadsimta mijā. Pirms tam kūla gan rijā uz klona ar spriguļiem, gan izmantojot zirga vilktu rulli. Labību pļāva ar izkapti vai ar speciālu pļaujmašīnu, kas vienlaikus bija arī mehānisks kūlīšu sējējs.

Rudeņos kuļmašīna un tvaika katls tika pārvesti no sētas uz sētu. Labības kulšanai palīgā aicināja kaimiņus, rīkoja talkas. Tās izvērtās par ievērojamiem sabiedriskās dzīves notikumiem. Kaimiņiem tā bija iespēja pēc kopīga darba satikties pie mielasta galda, kur skanēja dziesmas un joki, notika arī danči.

Šādas talkas mēdza saukt arī par Dampja talkām. Dampis bija ļoti smags – vairākas tonnas –, tā pārvešanai no vienas saimniecības uz otru bija vajadzīgi līdz pat astoņiem zirgiem. Kad parādījās pašgājējas lokombiles, kuras vilka arī kuļmašīnu, pārvietošanās kļuva vienkāršāka. Kulšanai ar dampi bija nepieciešams daudz ļaužu: trīs vīri deva labību augšā uz kuļmašīnu, trīs salmu vīri vāca izkultos salmus, un trīs graudu vīri, no kuriem viens kabināja maisus pie kuļmašīnas un ņēma tos nost, sēja ciet, pārējie divi krāva tos ratos un veda uz klēti. Uz kuļmašīnas vēl strādāja arī kūlīšu “iekšā laidējs” un panta minējs, tur atradās arī pa kādai sievietei, kas ņēma pretī augšā uzdotos labības kūlīšus, pārgrieza tiem striķus un padeva kūlīšus “iekšā laidējam”. Vairākas sievietes nesa prom pelavas. Arī paša dampja darbināšanai bija vajadzīgi vairāki vīri – kurinātājs (katls tika kurināts ar malku) un tā saucamais ūdens vīrs, kas visu laiku pienesa ūdeni katlam. Tvaika spiediens kuļmašīnā bija septiņas atmosfēras. Rudziem pat vairāk – astoņas, jo tie smagāk gāja cauri. Dzinēji bija divtaktu un četrtaktu. Dampim uz vienu kloķvārpstas apgriezienu bija divi darba gājieni. Virzuli spieda tvaiks. Kad virzulis aizgāja līdz vidum, tvaika dalītājs izlaida to pa skursteni ārā. Tālāku griešanos nodrošināja spara rats, kas svēra apmēram 200 kilogramus. Pēc tam atkal tvaiks nāca iekšā no otra gala, un atkal dzina virzuli līdz vidum. Un dampis ar garu siksnu darbināja kuļmašīnu.