2017.g. LVVA lasījumu tēma „Vēstures lūzumpunkti un robežšķirtnes arhīvu dokumentos”

Lai popularizētu Latvijas nacionālo dokumentāro mantojumu, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk LVVA) organizē jau ceturtos zinātniskos lasījumus, kas šogad veltīti dinamisku pārmaiņu procesiem vēsturē un to atspoguļojumam arhīvu materiālos. Lasījumi notiks 2017. gada 26. oktobrī, Rīgā.

Kari, revolūcijas, straujas reformas vai spilgtas idejas, kas guvušas plašas sabiedrības atbalsi, iezīmē lūzumpunktus vēstures gaitā un izsauc pastāvošās kārtības, sociālās struktūras, priekšstatu un vērtību maiņu. Tomēr dziļi pārveidojumi reti īstenojas viena atsevišķa notikuma iedarbības rezultātā. Svarīgas ir dažādu apstākļu sakritības un likumsakarības, kas laikabiedriem paliek nepamanītas, bet kas nākošajām paaudzēm ļauj runāt par vēstures procesu un laikmetu robežšķirtnēm. Atskatoties uz Reformācijas piecsimto jubileju vai simtgadi kopš Krievijas revolūcijām vai arī domājot par divi simti gadiem, kas pagājuši, kopš Baltijā uzsākta dzimtbūšanas atcelšana, kļūst redzamas nozīmīgās metamorfozes, ko šīs norises un procesi izraisījuši un virzījuši Latvijas vēsturē.

Lūzumpunktus un robežšķirtnes var meklēt arī mazākos mērogos – atsevišķu sociālo grupu, kolektīvu, institūciju vai pat indivīdu darbībā, jo lielā mērā tieši indivīds ir tas, kas veido pārmaiņas un liecina par tām. Šo dažādo pārvērtību procesu pētniecība ir aktuāla arī mūsdienu dinamiskajā sabiedrībā, jo ne tik vien palīdz distancētāk palūkoties uz aktuālām attīstības tendencēm, bet arī ļauj izprast cēloņus un saknes daudzām joprojām eksistējošām parādībām politikā, ekonomikā, kultūrā, mākslā un citās jomās.

Pārmaiņu procesu pētniecība ir sarežģīta tieši avotu bāzes dēļ. Revolūcijas, kari vai varu maiņas nozīmē arī fizisku apdraudējumu ierastajai dokumentu veidošanās un uzkrāšanās sistēmai. Savukārt saglabājušies dokumenti sabiedrības strukturālās pārbīdes nebūt neatspoguļo tiešā veidā – nereti dokumentu ārējais veidols un valoda paliek šķietami nemainīga, taču mainās jēga, kas tiek piešķirta atsevišķiem vārdiem. Tāpēc LVVA aicina zinātniekus, studentus, muzeju un arhīvu speciālistus, kā arī citus interesentus dalīties savā pieredzē par avotu meklējumiem un to interpretāciju pārmaiņu procesu pētniecībā dažādās vēstures un saistīto zinātņu sfērās. 

Zinātnisko lasījumu dalībnieka anketu (pievienota tekstam) ar īsu referāta anotāciju latviešu valodā (līdz 500 rakstu zīmēm) lūdzam sūtīt uz e-pastu [email protected]. LVVA zinātnisko lasījumu organizācijas grupa pieteikumus gaidīs līdz 2017. gada 30. jūnijam. Pēc noteiktā termiņa atsūtītie pieteikumi netiks izskatīti. Līdz 2017. gada 17. jūlijam anketas iesūtītājus informēsim par organizācijas grupas lēmumu iekļaut referātus lasījumu programmā.

Dalība lasījumos ir bezmaksas.

Zinātniskajos lasījumos nolasītos referātus būs iespējams publicēt žurnāla „Latvijas Arhīvi” sērijā „Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi”. Vēlamais zinātnisko rakstu apjoms ir 16 000–40 000 rakstu zīmes. Sīkāku informāciju par prasībām publikācijai skatīt http://www.arhivi.lv/index.php?&199. 

Organizācijas grupas sastāvs: Aiga Bērziņa, Anita Čerpinska, Valda Pētersone, Enija Rubina, Kārlis Zvirgzdiņš.

Kontaktinformācija:
LVVA 
Slokas iela 16, 
Rīga, LV- 1048 
Telefons: 29627830
E – pasts : [email protected]