22.jūnijā notiks Cēsu kauju rekonstrukcija

Īsi pirms Jāņiem, 22.jūnijā, 20.gs. militārās vēstures pētnieki un interesenti Cēsu pilsētas centrā rīkos Cēsu kauju izspēlēšanu.

Kā informē pasākuma iniciators Renārs Sproģis, inscenējumā piedalīsies apmēram simts vēsturiskās  rekonstrukcijas entuziastu, kuri būs ģērbušies autentiskos Pirmā pasaules kara armiju formastērpos un būs apgādājušies ar tiem laikiem raksturīgu uzkabi. Izspēles dalībnieki attēlos vācu spēku uzbrukumu un apvienoto igauņu-latviešu vienību sekmīgo pretuzbrukumu.

“Pasākums ir tapis ar Cēsu pašvaldības atbalstu un veltīts mūsu izcilo brīvības cīnītāju piemiņai, ļaujot izzināt un izprast vēsturi atraktīvā formā. Izspēlējot un rekonstruējot Latvijas vēstures spožākās lappuses, mēs varam iejusties mūsu senču ādā, ne tikai lasīt par vēsturi,” stāsta R.Sproģis. Kā teikts paziņojumā presei, ikviens varēs izjautāt vēstures pazinējus, fotografēties kopā ar viņiem un izjust vēstures elpu.

Cēsu kaujām Latvijas vēsturē ir īpaša nozīme. 1919.g. maijā, kopā ar salīdzinoši nelielajām latviešu vienībām, izdzinuši no Rīgas komūnistus, vācieši, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas sastāvā, aizsedzoties ar pašu iecelto A.Niedras marionešu valdību nevis turpināja sarkano vajāšanu, dodoties Latgales virzienā, bet uzbruka Vidzemi atbrīvojušiem igauņu armijas un Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem. Landesvērs ieņēma Vidzemes dienvidrietumu daļu, kur vēl pirms kauju uzsākšanas sāka varmācības aktus - Limbažos nošāva latviešu komandatūras karavīrus, zemniekus pēra kā klaušu laikos.

Sadursmes vācu no vienas puses un latviešu-igauņu spēku starpā no otras puses sākās 6.jūnijā un, pēc nesekmīgiem pamiera noslēgšanas mēģinājumiem, atjaunojās 19.jūnijā, turpinoties līdz 23.jūnijam, beidzoties ar baltvāciešu reakcionāro spēku sagrāvi un to atlieku haotisku bēgšanu. Tieši Jāņu dienā Cēsīs kopā ar igauņiem atkal ienāca Latvijas armijas spēki. No pilnīgas sagrāves ģenerāļa fon der Golca armiju glāba tikai Rietumu sabiedroto iejaukšanās, kuri šīs vienības vēl cerēja izmantot cīņā pret Sarkano armiju. Pēc sabiedroto pieprasījuma 1919.3.VII tika noslēgts Strazdumuižas pamiera līgums.

Īsu, bet kodolīgu rezumējumu Cēsu kaujām sniedzis vēsturnieks Uldis Ģērmanis: "Ar asiņainu muižnieku karaspēka sagrāvi beidzas vēsturiskā Cēsu kauja. Liels skaits baronu uz visiem laikiem paliek guļam cīņas laukā. Cēsu kauja izšķir gadsimtu ilgo cīņu starp muižu un zemnieku sētu. Muižas varai ir gals." 

Uzvara Cēsu kaujās bija pirmais neatkarīgās Latvijas militāro spēku panākums zem sarkanbaltsarkanā karoga, kas ievadīja vēlākās uzvaras pār Bermontu, kam sekoja Latgales atbrīvošana no boļševikiem un krieviem.