7. maijā notiks žurnāla "Letonica" 32. numura atvēršana

2016. gada 7. maijā plkst. 11:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 11. stāvā (korē) notiks žurnāla "Letonica" 32. numura atvēršana. Numura atvēršana plānota akadēmiskā hernhūtiešu rīta noslēgumā līdz ar LNB direktora Andra Vilka priekšlasījumu par Ķikuļa Jēkaba ieguldījumu latviešu kultūrā.

Žurnāla "Letonica" 32. numurs, kas veltīts Vidzemes brāļu draudzei, tapis sadarbībā starp LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un Latvijas Nacionālo bibliotēku ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Numuru veido divas rakstu kopas - pirmā ir veltīta brāļu draudzes vēstures aspektiem un recepcijai, savukārt otrā pievēršas rakstnieka Artura Baumaņa daiļradei un romānu triloģijai "Hernhūtieši".

"No Latviju skārušām protestantisma kustībām hernhūtieši jeb brāļu draudze vispamatīgāk veidojusi to, ko šodien saucam par latviešu identitāti. Jebkura identitāte balstīta kultūrā, līdz ar to būtu jāmin, ka hernhūtiešu kustība kopš tās izplatības mūsdienu Baltijas teritorijās 18. gadsimta pirmajā pusē iespiedusies latviešu ideju vēsturē visplašākajā nozīmē," žurnāla ievadā raksta numura redaktori Pauls Daija un Beata Paškevica.

Līdztekus Jāņa Krēsliņa (jun.) priekšvārdam žurnālu ievada divi pētījumi, kuros aplūkota piētisma nozīme brāļu draudzes tapšanā. Mārtiņa Lutera Halles Universitātes pētnieces Svetlana Mengele un Kristīne Šulce-Gerlaha analizē piētisma ģenēzi kontekstā ar Johana Arnta idejām, savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniece Beata Paškevica skaidro piētisma ideju pārnesi Vidzemes kultūrtelpā. Latvijas Valsts vēstures arhīva pētnieks Jānis Šiliņš pievēršas saiknei starp brāļu draudzes aktivitātēm un Frīdriha Bernharda Blaufūsa “Vidzemes stāstiem”. Ineta Strautiņa apraksta Valmiermuižas skolotāju semināra izveidošanu un darbību 18. gadsimtā. Divi turpmākie raksti veltīti brāļu draudzes recepcijai. Prāgas Kārļa universitātes docents Pāvels Štolls pēta paralēles starp latviešu un čehu brāļu draudzes vēsturi un tās literārajām reprezentācijām, bet Helsinku Universitātes profesors Jouko Talonens sniedz ieskatu Ludviga Adamoviča brāļu draudzes pētījumu izvērtējumā.

Žurnāla otro daļu ievada Viskonsinas–Medisonas Universitātes emeritētā profesora Valtera Nollendorfa un LU profesores Janīnas Kursītes raksti, kuros autori dalās atmiņās par tikšanos un sarunām ar Arturu Baumani. Nollendorfa rakstā piedāvāta Baumaņa triloģijas kā vēsturiska romāna analīze, savukārt Kursīte izgaismo līdz šim mazāk pētītus brāļu draudzes kultūrvēstures un arhitektūras aspektus. LU profesores Ievas Kalniņas rakstā analizētas Baumaņa triloģijas interpretācijas problēmas kontekstā ar garīgās kustības nostiprināšanos Vidzemē. Numuru noslēdz divi pētījumi, kas pievēršas Baumaņa biogrāfijas jautājumiem – Inguna Daukste-Silasproģe paver ieskatu Baumaņa dzīves gājumā un personībā, savukārt Ilona Miezīte iepazīstina ar jauniegūtiem materiāliem par Baumaņa dzīvi un daiļradi muzeja krājumā.

Numuru noslēdz jaunākās zinātniskās literatūras apskats.

Šis žurnāla “Letonica” numurs tapis Valsts pētījumu programmas “Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības” projektā “Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse”.

Žurnālu "Letonica" iespējams iegādāties grāmatu un kultūrpreču mājā "NicePlace Mansards", kā arī par lētāku cenu - LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.

Vairāk par žurnāla "Letonica" 32. numuru lasiet šeit.

Avots:

lfmi.lu.lv