Alvas sudrabainais mirdzums Hoijeres viesistabā

No 11. jūlija Liepājas 17. – 19.gs. interjera muzejā “Hoijeres kundzes viesu nams” Kungu ielā 24 būs skatāma Liepājas muzeja krājuma alvas priekšmetu kolekcijas izstāde, ko, galvenokārt, veido 17. – 19.gs. amatnieku cunftu reprezentācijas trauki un sakrālie priekšmeti.

Liepājas meistaru darinātie alvas trauki ne tikai lieliski papildinās Hoijeres kundzes viesistabas vēsturisko interjeru ar laikmetam atbilstošu noskaņu, bet arī atklās publiskai apskatei vienu no vecākajām Liepājas muzeja krājuma kolekcijam.

Latvijā alvas trauki un priekšmeti muzejos eksponēti samērā reti un, galvenokārt, fragmentāri. Tiek uzskatīts, ka vēsturiski alvas izstrādājumu vidējais vecums ir apmēram 30 gadi, pēc kura bieži vien alvas priekšmeti bijuši pakļauti pārkausēšanai. 

Alvas lējēju amats pieder pie jau aizmirstas amatniecības nozares, kaut gan vēl pirms vairāk nekā simts gadiem alvas izstrādājumi bija plaši izplatīti. Gadsimtiem ilgi cilvēki lietoja alvas šķīvjus, bļodas, karotes un krūzes, cunftu namos un zeļļu brālībās bija daudz kannu un pokālu, aptiekās izmantoja dažādus no alvas izgatavotus traukus, baznīcu altārus greznoja alvas svečturi, kristāmbļodas un vāzes. Tikai niecīga daļa no daudzveidīgā alvas izstrādājumu klāsta saglabājusies līdz mūsdienām. 

Alva pieder pie tiem metāliem, ko cilvēki atklāja un sāka izmantot tālā senatnē. Tā ir sudrabaini pelēks, matēti mirdzošs, mīksts metāls ar zemu kušanas temperatūru, labi padodas apstrādei, izturīgs pret gaisa un mitruma iedarbību. Nolietotos alvas traukus gandrīz bez zudumiem var pārkausēt un lietot no jauna. Alva nav izturīga vienīgi pret aukstumu, jau -18 grādos pēc Celsija sākas sairšanas process, kura rezultātā rodas “alvas mēris”, kas alvas izstrādājumus pārvēršas pulverī.

Dabā alvu tīrā veidā sastop reti, parasti tā ir savienojumā ar citiem metāliem. Senākās alvas atradnes bijušas Āzijā. Ap 1500. gadi p.m.ē. Anglijā atklāja Kronvolas raktuves, kuras ilgu laiku apmierināja Eiropas zemju pieprasījumu. Kad 12. gs. atklāja atradnes Rūdu kalnos, sākās alvas izstrādājumu uzplaukums Eiropā.

Alvas trauku lietošana un alvas lējēju amats Latvijā izplatījās laikā no 13.gs. līdz 20.gs. sākumam. Latvijā ar alvas apstrādi nodarbojās Rīgā un lielākajās pilsētās, tai skaitā – Jelgavā, Kuldīgā, Grobiņā un Liepājā. Lai gan alva ir viegli apstrādājama bez liešanas, tomēr par galveno alvas priekšmetu izgatavošanas veidu kļuva tieši liešana. 

Alvu izkausēja kausējamā bedrē vai dzelzs katlā, atkarībā no tā, cik lielu un smagu priekšmetu vajadzēja izgatavot. Vissenākās formas bija no māla, kaļķakmens un ģipša. 17.gs. sāka lietot dārgās misiņa formas. Vienu formu izmantoja ļoti ilgi, pat piecdesmit un simts gadu. To nereti mantoja viens meistars no otra.
 
Liepājas muzeja krājuma izstāde “Alvas sudrabainais mirdzums hoijeres viesistabā” Liepājas 17. – 19.gs. interjera muzejā “Hoijeres viesu nams” būs skatāma no 11. jūlija līdz 28. decembrim.