Ar kaujas rekonstrukciju atzīmēs Cēsu kauju 98. gadadienu

Kā nu jau katru gadu, arī šogad, svinot Cēsu kauju 98. gadadienu, 22. jūnijā Cēsīs notiks svinīgs pasākums Vienības laukumā, bet tad teju 100 gadu senajos notikumos palīdzēs iejusties Cēsu kauju rekonstrukcija, kas notiks Pirtsupītes gravā pretī Cēsu Pils parkam.

Rekonstrukciju veidos kauju klubs ”Latviešu karavīrs”. Tajā piedalīsies vairāk nekā 50 dalībnieku un tā ilgs aptuveni 20 minūtes. Kā stāsta idejas autors un rekonstrukcijas organizētājs Renārs Sproģis, šogad kauju laikā tiks izmantots vairāk pirotehnikas, kas rekonstrukciju padarīs skatītājiem krāšņāku.

Tāpat atnākušajiem būs iespēja klausīties Cēsu kauju dalībnieku atmiņu stāstu ierakstus un noskatīties dokumentālo filmu par Latvijas skolēnu dalību Brīvības cīņās.

Savukārt īpašā koncertprogrammā plkst.15.30 latviešu karavīru dziedātās dziesmas izpildīs vīru kopa “Vilki”.

Ar pasākuma programmu iepazīsties ŠEIT.

1919. gada jūnijā noritējušās Cēsu kaujas, kad igauņu armijas un Ziemeļlatvijas brigādes spēki satrieca vācu landesvēra un Dzelzsdivīzijas vienības, bija viens no nozīmīgākajiem Latvijas Neatkarības kara pavērsieniem. Kā savā jaunākajā grāmatā “Neatkarības kara stāsti 1918-1920” raksta prof. Ēriks Jēkabsons: “Uzvara pie Cēsīm deva iespēju K. Ulmaņa Pagaidu valdībai 27. jūnijā nokāpt no kuģa Liepājā, bet jūlija sākumā atgriezties Rīgā. Līdz ar to valdība beidzot varēja pārņemt kontroli pār to Latvijas teritoriju, kas bija atbrīvota no boļševiku varas. Beidza pastāvēt A. Niedras provāciskā valdība, un iespaidu zaudēja Padomju Latvijas valdība, kas formāli vēl kādu laiku darbojās Latgalē.”

Renārs Sproģis Cēsu kauju kontekstā šogad pievērsis uzmanību arī 1940. gada Latvijas okupācijai. Sadarbībā ar Cēsu muzeju un Elīnu Kalniņu viņam izdevies atrast liecības par Cēsu čekas represijām pret trim drosmīgām latviešu jaunietēm, māsām Ēvelītēm un V.Šķerbergu, kuras nepakļaujoties krievpadomju okupantu iebiedēšanai un brīvās Latvijas noliegšanai, 1940. gada 18. novembrī bija devušās nolikt ziedus Cēsu brāļu kapos guldīto brīvības cīnītāju piemiņai.

R. Sproģis savā facebook.com profilā publicējis Cēsu cietumā 1940. gada novembrī uzņemtās māsu fotogrāfijas un raksta: 

Viena no pirmajām krimināllietām, kuru pret cēsniekiem ierosināja čekas Cēsu apriņķa daļa bija saistīta ar Cēsu brāļu kapos kritušo brīvības cīnītāju pieminēšanu.

1940. gada 18. novembra vakarā trīs cēsnieces, māsas 24-gadīgā Austra un 22-gadīgā Velta Ēvelītes kopā ar Veltas draudzeni 22-gadīgo Vilhelmīni Šķerbergu zem mēteļiem paslēpušas sarkanbaltsarkanām lentām rotātus ziedu pušķus, devās uz Lejas kapiem, lai pie Brāļu kapu pieminekļa noliktu ziedus par Latvijas brīvību Neatkarības karā kritušajiem kareivjiem. Viņas bija uzaugušas Latvijā, kur kritušo brīvības cīnītāju piemiņa bija svēta un jo cieši savijusies ar mūsu valsts dzimšanas dienu. Par šo vienkāršo, patriotisko rīcību čekas Cēsu apriņķa daļas darbinieki meitenes arestēja, pusgadu turēja apcietinājumā Cēsu cietumā (Gaujas ielā, kur tagad kolonija), pēc tam, 1941. gada 23. jūnijā bez tiesas sprieduma aizvestas uz Krieviju, kur līdz pat 1946. gada 31. jūlijam izcieta sodu lēģeros. Abas izdzīvoja un atgriezās. Zīmīgi, ka pār savu vecāku dzīvoklīša slieksni Skolas ielā 4 dz. 2, Cēsīs, pārkāpa 1946. gada 11.novembrī.

Citāts no Veltas Ēvelītes pratināšanas protokola 1940. gada 2. decembrī:

Pratinātājs čekas operpilnvarotais K. Rozenbergs: Kādā nolūkā jūs nesāt puķes uz kapiem?
Velta: Puķes nolikšanai pie pieminekļa nesu, lai godinātu par Latvijas brīvību kritušo karavīru piemiņu, jo tā biju jau no skolas gadiem radusi darīt katru gadu - Varoņu piemiņas dienā, kura tika atzīmēta 22. jūnijā.

Avoti:

cesis.lv
Renāra Sproģa facebook.com profils