Arheologam Jānim Graudonim –108

Simtu astoto dzimšanas dienu šodien, 2021.g. 27.augustā, atzīmētu skolotājs, vēsturnieks, sabiedriskais darbinieks un viens no 20.gs. II puses vadošajiem latviešu arheologiem Jānis Graudonis (27.08.1913–6.02.2005).

J.Graudonis dzimis Madonas apriņķa Lazdonas pagastā muižas laukstrādnieku ģimenē. Bērnība un skolas gadi pagāja, strādājot lauku darbus vecāku rentētajās saimniecībās.

1932.g. J.Graudonis pabeidz Madonas vidusskolu un mācības turpina Rīgas skolotāju institūtā, kuru absolvē 1937.gadā. Pēc tam strādāja par skolotāju un skolas pārzini Tūjas un Ikšķiles Elkšņu 6-klasīgajās pamatskolās.

Otrā pasaules kara beigās, vācu okupācijas varu nomainot krievpadomju okupantiem, viņu īslaicīgi aizturēja, bet tad pārcēla uz Lazdonu par skolas pārzini. 1949. gadā J. Graudonis absolvēja LVU Vēstures fakultātes neklātienes nodaļu. Viņš pārcēlās uz Rīgu un 1946. gadā sāka strādāt ZA LVI par laborantu un paralēli kopš 1948.g. par skolotāju Rīgas 1. vidusskolā. 1950. gadā iestājās neklātienes aspirantūrā PSRS ZA Materiālās kultūras institūtā Maskavā un piedalījās profesora Artemija Arcihovska vadītajos izrakumos Novgorodā.

1951. gadā politiskas neuzticamības dēļ J. Graudoni atlaida no skolotāja darba Rīgas 1. vidusskolā, atņēma skolotāja tiesības un atskaitīja no aspirantūras. Laikā no 1952. līdz 1955.gadam viņš strādāja Rīgas kartonāžas rūpnīcā.

1955.gadā, destaļinizācijas procesu laikā J.Graudonim atļāva atgriezties skolā – viņš sāka strādāt Rīgas 2.vidusskolā, tomēr arī šeit “par valsts programmās neparedzētas vielas” mācīšanu vēstures
stundās sākās nepatikšanas. 

1958.gadā J.Graudonis pieņēma toreizējā LZA LVI Arheoloģijas sektotora vadītāja A.Stubava piedāvājumu un atgriezās darbā institūtā, kur ieņēma jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka amatu. 1963.g. piecdesmit gadu vecumā J.Graudonis aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu – Latvijas bronzas un senākās dzelzs laikmeti, kurus viņš apvienoja agro metālu laikmetā. Šī laikmeta pētījumi bija viena no J.Graudoņa zinātniskās pētniecības pamattēmām visu viņa darba mūžu, taču arheologs pievērsās arī citu periodu pieminekļiem, veicot izrakumus Altenes pilī, Ikšķiles pilī un baznīcā, kā arī Turaidas pils ansamblī, ar kura izpēti un restaurāciju kopš 1974.g. saistījās pēdējie 25 viņa darba gadi.

Neskatoties uz J.Graudoņa zinātniskajiem sasniegumiem, krievpadomju okupācijas vara nepieļāva viņa, kā režīmam neuzticama pētnieka profesionālās karjeras izaugsmi. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai izcilais arheologs tā arī palika jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. 

J.Graudonis publicējis ap 400 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus, sarakstījis trīs monogrāfijas, arheoloģisko terminu vārdnīcu, divu monogrāfiju un populārzinātniskas grāmatas līdzautors. J.Graudonim nav bijusi sveša arī literārā darbība. 1968.g. apgāds “Zinātne” laiž klajā viņa tulkoto jauniešiem domāto grāmatu “Rulamans”, kas stāsta par alu cilvēku dzīvi paleolītā, bet Graudoņa stāsts “Ikšķiles pilī” ir iedvesmojis rakstnieku  Laimoni Puru uzrakstīt romānu “Degošais pilskalns”.  

Jānis Graudonis bija viens no Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājiem un vadītājiem (1959–1969); Latvijas Tautas Frontes I un II kongresa delegāts, I Domes loceklis; Latvijas Kultūras fonda Daugavas komisijas vadītājs (1988–1999); Latvijas Zinātnieku savienības dibināšanas dalībnieks, padomes un valdes loceklis; Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdis (1992–1993), kā arī ieņēmis citus amatus.

Bijis Latvijas Vēstures institūta žurnāla atjaunošanas iniciators 1991. gadā un galvenais redaktors (1991–1998).

1992. gadā Graudonis ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekli, 1993.gadā kļuva par LZA Lielās medaļas pirmo laureātu par izcilo ieguldījumu Latvijas arheoloģijas zinātnē un tās attīstībā un nopelniem Latvijas Zinātņu akadēmijas labā, 1994. gadā viņam piešķirta Kultūras fonda Spīdolas balva, 1996.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet 1997.gadā, pensionējoties, ievēlēts par Valsts emeritēto zinātnieku.

Avoti:

Ēvalds Mugurēvičs. Arheologam Jānim Graudonim – 80. Arheoloģija un etnogrāfija. 1994. 17.laidiens. 5.–6.lpp.

Guntis Zemītis. Latvijas arheoloģija padomju režīmā – arheoloģijas “zelta laikmeta” skaudrā realitāte (1940–1941, 1944–1990). LZA raksti. 2021. gads, 75. sējums, 2. numurs. 25.–48.lpp. [Izgūts: lasproceedings.lv]

Turaidas muzejrezervāta facebook.com lapa

archive.lza.lv

ikskile.lv