Arheoloģei, senā apģērba pētniecei Annai Zariņai – 100

Anna Zariņa (dzim. Ruņģe) dzimusi 1921. gada 1. augustā Cēsu apriņķa Veselavas pagasta „Mežgaiļu“ mājās. Veselavas pagastā paiet viņas bērnība un pirmās skolas gaitas. Pēc Veselavas pamatskolas mācības un studijas tiek turpinātas Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā (1935–1940) un Kaucmindes mājturības institūtā (1941–1944).

Institūtā viņa iegūst zināšanas par tekstiliju darināšanu un etnogrāfa Arvīda Dzērvīša (1897–1942), kā arī arheologa Valdemāra Ģintera (1899–1979) darbu, to iespaidā sāk interesēties par Latvijas iedzīvotāju tautas tērpu vēsturi. 

Beidzas Otrais pasaules karš un Kaucmindes studentēm ir iespēja turpināt mācības Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības un mājturības fakultātē. Anna Zariņa absolvē šo fakultāti 1946. gadā un piesakās darbā Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūta etnogrāfu grupā. Kopš 1951. gada viņa ir pievērsusies tikai arheoloģiskajiem pētījumiem. Arheologa darba iemaņas Anna Zariņa ieguva Elvīras Šnores un Emīlijas Brīvkalnes vadītajos izrakumos Daņilovkā, Kivtos, Asotē, Ķīšukalnā un Tērvetē.

Pirmos patstāvīgos izrakumus viņa vadīja Višķu Kampānu-Kusiņu kapulaukā 1959. gadā. Tālāk seko plašie aizsardzības izrakumi Pļaviņu hidroelektrostacijas celtniecības un ūdenskrātuves zonā – vispirms Piģēnu apmetnē, no 1963. gada pie Sēlpils pilskalna. 1964.–1965. gadā viņas vadībā pētīts Sēlpils kapulauks. Anna Zariņa vadījusi lielās arheoloģiskās ekspedīcijas Salaspils Mārtiņsalā, Laukskolā un Vējstūros. No 1976. –1981. gadam Lielvārdes senvietu kompleksā tiek pētīta senpilsēta, viduslaiku pilsapmetne, priekšpils, kapsēta un pilskalns. Lielvārdes Dievukalnā tika izpētīta sena baltu 1. g. t. pr. Kr. nocietināta apmetne. No 1982.–1986. gadam Anna.Zariņa vada izrakumus Indricas 15.–18. gs. nocietinātajā muižā, kā arī 1. gt. pr. Kr. apmetnēs Indricā un Slobodā. Bagātīgs latgaļu arheoloģiskais materiāls tiek iegūts 8. –12. gs. Ģūģeru kapulauka izrakumos Priekuļu novadā kopā ar arheoloģi Zigrīdu Apalu. Kopumā Anna Zariņa veikusi arheoloģiskos izrakumus 14 arheoloģiskajos pieminekļos un izstrādājusi 32 arheoloģisko izrakumu pārskatus.

Paralēli nemitīgajai izrakumu slodzei Anna Zariņa veic savu pētniecisko darbu – arheoloģiskajos izrakumos iegūto tekstiliju izpēti un seno apģērbu rekonstruējumus.

1962. gadā tiek aizstāvēta vēstures zinātņu kandidāta disertācija par seno latgaļu apģērbu, kas vēlāk tiek izdota kā monogrāfija (Zariņa 1970). 1988. gadā iznāk pētījums arī par lībiešu apģērbu (Zariņa 1988). 1993. gadā Anna Zariņa sagatavo apkopojumu par Latvijas teritorijas iedzīvotāju apģērbu 7. –17. gs. (Zariņa 1999). 

Anna Zariņa ir 6 grāmatu autore un līdzautore, kā arī publicējusi ap 200 zinātnisko un populārzinātnisko rakstu. Pētījumi veltīti arheoloģiskajos izrakumos iegūto tekstiliju analīzei un senā apģērba rekonstrukcijas jautājumiem, kā arī apģērba darināšanas, etnisko īpatnību, kultūras un tirdzniecības sakaru jautājumu izpētei. Viņas senlatviešu tērpu rekonstrukcijas tiek plaši izmantotas muzeju ekspozīcijās, tās atdarina folkloras ansambļi un koru kolektīvi. Tās kļuva par dzīvu Latvijas senatni.

Anna Zariņa ir daudzkārt piedalījusies starptautiskos kongresos un konferencēs, un viņas darbi par Latvijas seno iedzīvotāju apģērbu publicēti Čehijā, Dānijā, Vācijā, Krievijā un Zviedrijā. Sākot ar 1990. gadu zinātniecei bija iespēja piedalīties Starptautiskajos Ziemeļeiropas arheoloģisko tekstiliju simpozijos – 1990. gadā Kopenhāgenā, 1993. gadā Neuminsterē, 1996. gadā Borā, kur gūst ārzemju kolēģu nedalītu atzinību un apbrīnu. Ar saviem pētījumiem un plašajām zināšanām par apģērba vēsturi Anna Zariņa bija viena no zinošākajām senā tērpa pētniecēm Baltijas reģionā, un viņas pētījumi ir nozīmīgi visa Ziemeļeiropas reģiona iedzīvotāju senā apģērba izpētei. Par darbu kopumu „Latvijas teritorijas iedzīvotāju apģērbs 7.–13. gs.“ 1993. gadā Annai Zariņai piešķir Dr. habil. hist. grādu, un 1996. gadā viņa kļūst par Valsts emeritēto zinātnieci. Tomēr radošais darbs turpinās. Tiek apkopots krāšņais, bagātais Salaspils Laukskolas kapulauka 10.–13. gadsimta materiāls un publicēts monogrāfijā, izdotas vēl ap 20 publikāciju un pat 90 gadu vecumā izstrādātas jaunas Daugavas lībiešu dažāda vecuma bērnu apģērbu rekonstrukcijas. Annas Zariņas pētījumi novērtēti ar Latvijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija prēmiju (1970), Valsts Prēmiju (1976), Arveda Švābes balvu (2007). Par mūža ieguldījumu Latvijas senvēstures izpētē un seno apģērbu pētniecībā viņa 2011. gadā tiek apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Paralēli lielajai zinātniskā darba slodzei kopā ar vīru Jāni Zariņu izaudzināti arī četri dēli. Piepildīts un bagātīgs mūžs.

Mirusi 2015. gada 10. martā, apbedīta dzimtas kapos Veselevas kapsētā.

Materiālu sagatavoja Gunita Zariņa.

Avots: LVI facebook.com lapa

Plašāks raksts par Annas Zariņas dzīvi un zinātnisko darbību publicēts viņai veltītajā rakstu krājuma "Arheoloģija un Etnogrāfija" 23.laidienā (ŠEIT). Sk. arī LVI žurnālā 2015.g. publicēto nekrologu ŠEIT.