Arī Aizputē notiek pils atjaunošanas darbi

Līdzīgi kā Cēsīs, Valmierā, Ērģemē, arī Aizputē šovasar notiek viduslaiku pils konservācijas un restaurācijas darbi. 

13.gs. I pusē pie Tebras upes būvētā Livonijas ordeņa pils jau izsenis pazīstama, kā Aizputes simbols. Laika gaitā pils cietusi daudzos karos, taču allaž atjaunota, pārbūvēta un izmantota gan dzīvošanai, gan saimnieciskām vajadzībām. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas pils pārgāja valsts īpašumā un tajā ierīkoja nespējnieku patversmi. 1939. gadā pilī bija trūcīgo pilsētnieku bezmaksas dzīvojamās telpas, muzeja telpas, kā arī spirta un degvīna noliktava. Līdz pat 1970. gadu vidum pils ēka bija apdzīvota, pēc tam atstāta sabrukšanai. 1990. gadā uzsāka rekonstrukcijas darbus, vairākkārt veica apsekošanu. 1997. gadā izstrādāja projektu sienu enkurošanai un jumta konstrukciju izbūvei, kas daļēji realizēts D korpusa daļā. 1999. gadā veica pils mūra konservāciju nelielam pils posmam labajā spārnā, uzlika dakstiņu jumtu.

21.gs. pirmajās desmitgadēs pils mūru stāvoklis ievērojami pasliktinājās, pils kļuva nedroša apmeklētājiem un vairākus gadus Aizputes pašvaldība kopā ar ieinteresētiem vietējiem iedzīvotājiem mērķtiecīgi darbojās, lai pili saglabātu kā tūrisma resursu un kultūras pieminekli. 2018.g. arhitekta Pētera Blūma vadībā tika veikta pils arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, bet 2019.g. ar NKMP piešķirto finansējumu izstrādāja pils konservācijas būvprojekta dokumentāciju.

Šogad Aizputes pils konservācijas būvdarbu 1. kārtai Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā NKMP piešķīra 20 000 eiro lielu līdzfinansējumu. Konservācijas darbi tika uzsākti jūnijā un tos veic uzņēmums “AD Būve”.

Darbu pirmajā kārtā notiek gan pagrabu, gan sienu mūru nostiprināšana. Nākamajā gadā tiem plānots uzlikt jumtu. Pagaidām jumta segums klāj tikai vienu korpusu, bet jānosedz vēl divi. Tiks arī par trešdaļu saīsināts bīstamais skurstenis, bet dažas logu ailes pagaidām aizmūrēs, lai novērstu to sabrukšanu. Vēlāk tās restaurēs.

Īpaša Aizputes pils odziņa ir sgrafito tehnikā darinātais Kurzemes hercogistes laika zīmējums. Mākslas darbs atrodas uz sienas, pagalmā virs pils galvenajiem vārtiem. “Eksperti uzskata, ka šis ir Baltijā lepnākais šī stila zīmējums. Diemžēl šis slapjā apmetumā veidotais ornaments kļūst arvien nemanāmāks. Mēs ceram, ka kādu dienu arī tas tiks atjaunots.”stāsta Aizputes novada tūrisma speciāliste Signe Pucena.