Atvērs LNB zinātnisko rakstu 7. (XXVII) sējumu "Vēstures avoti Latvijas atmiņas institūcijās"

19. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva telpā "Retumu pasaule" notiks LNB Zinātnisko rakstu 7. (XXVII) sējuma "Vēstures avoti Latvijas atmiņas institūcijās" atvēršana. Dalība bez maksas.

Krājumā apkopoti 13 autoru raksti, kas tapuši Valsts pētījumu programmas "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" projekta "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" (VPP-IZM-2018/1-0022) ietvaros. Rakstu autori ir pētnieki no LNB, Vidzemes Augstskolas un Viļņas Universitātes.

Rakstu krājumā izceltas mazzināmas Latvijas dokumentārā mantojuma vērtības, kas var sniegt jaunus, radošus impulsus gan akadēmiskajai pētniecībai, gan pedagoģiskajam darbam, gan pašizaugsmei.

Sējumu ievada 18. gadsimta Vidzemes enciklopēdista, mācītāja, bibliofila Gustava Bergmaņa biogrāfijas apcere, ko papildina divi viņa autobiogrāfisko darbu tulkojumu pirmpublicējumi ‒ tie atklāj līdz šim neiepazītas Bergmaņa personības šķautnes un ļauj uz mirkli iejusties apgaismības laikmeta bērna pasaulē.

Lai rosinātu daudzpusīgāku latviešu valodnieka, folklorista, etnogrāfa Pētera Šmita darbības izzināšanu, izdevumā pievērsta uzmanība viņa biogrāfu neapgūtai, taču plašai populārzinātnisko rakstu sērijai par Austrumāziju latviešu presē 19. gadsimta beigās. Aizraujošas kultūrvēstures izpētes perspektīvas piedāvā arī LNB rodamā Rīgas pirmā Pilsētas teātra nošu kolekcija, agrīnās litogrāfijas meistardarbi, latgaliešu rakstnieka Ontona Rupaiņa arhīvs. Lasītāji tiek iepazīstināti arī ar 18. gadsimta karšu izdevumiem, kuros atainota mūsdienu Latvijas teritorija, mācītāja, literāta Kārļa Hūgenbergera vēlīnajiem sacerējumiem, latviešu etnogrāfiskās fotogrāfijas krājumu, populārāko daiļliteratūru neatkarīgajā Latvijas Republikā (1918‒1940), Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes (VAPP) Mākslas apgādniecības izdevumiem un dzejnieka, bibliotekāra Riharda Rudzīša dienasgrāmatu.

Rakstu krājumā aplūkoti Dānijas Karaliskajā bibliotēkā un Lundas Universitātes bibliotēkā glabātie latviešu seniespiedumi, kas kalpo kā pamudinājums jauniem latviešu seniespiedumu meklējumiem ārvalstu bibliotēkās.

Sējumu noslēdz divu mūsdienīgu dabas un kultūras pieminekļu dokumentēšanas metožu ‒ lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas ‒ salīdzinājums, lai noteiktu to izmantojamību pieminekļu digitālo "dvīņu" veidošanā.

Avots: lnb.lv