Bēnes zobena noslēpumi

Birstīte ar tieviem metāliskiem sariem, smalki, tikai dažus milimetrus gari abrazīvi, dimanta urbītis un visam pāri bezgalīga pacietība, vērīgs skatiens un iespaidīga pieredze – šie ir galvenie arheoloģiskā materiāla un metāla izstrādājumu restauratoresvecmeistares Rasmas Lezdiņas instrumenti, kas ar kolēģu un RTU speciālistu līdzdarbību palīdz atklāt jaunus slāņus stāstā par zobenu no Auces pagasta Bēnes depozīta. Zobenu redzēsim topošajā ekspozīcijā “Straumējot laiku”.

Zem biezas rūsas kārtas pakāpeniski atsedzas smalks raksts uz zobena virsmas. Sākumā tikai kā nelielas lunulas gar zobena malu, vēlāk – kompozicionāli sabalansēta virkne no līnijām, krustiņiem un režģīšiem.

Iepriekš restaurēto priekšmetu rakstu iedobumos ir gadījies atklāt arī dažādu metālu inkrustāciju pēdas. Lai pārbaudītu šādu varbūtību, muzeja Restaurācijas departamenta laboratorijā ar XRF metodi tika testēti dekoratīvā ornamenta iedobumi (ķīmiķe Anastasija Silava), bet šoreiz nekā – ne sudraba, ne alvas. Tomēr galvenais pētījuma objekts ir neparastais zobena pamatmateriāls – šis dzelzs sakausējums nesatur niķeli un mangānu, kā tas mēdz būt 9.–13. gs. zobenos. “Nav brīnums – šis zobens ir krietni vecāks nekā iepriekš pārbaudītie priekšmeti. Iespējams, tā datējums ir 500 g. p. m. ē. – dzelzs laikmeta sākums Latvijas teritorijā. Toreiz dzelzs priekšmeti tika ievesti no citām zemēm. Zobens atrasts depozīta sastāvā kopā ar diviem šķēpa uzgaļiem, kuru forma ļauj domāt, ka tas attiecas uz pirmskristus dzelzs laikmetu,” – skaidro arheologs Jānis Ciglis.

Dzelzs rūdas parasti satur dažādu savienojumu piemaisījumus. Dzelzs kricas iegūšanas procesā daļa no šiem savienojumiem reducējas, un iegūtais t. s. leģējošais elements izšķīst dzelzī. Katram ģeoloģiskajam rajonam ir unikāls šo elementu daudzums un saturs. Kā noskaidrot reģionu, kurā varētu būt iegūta Bēnē atrastā dzelzs zobena izgatavošanai? Precīzākai dzelzs sakausējuma noteikšanai ir nepieciešams speciāls aprīkojums – tāds ir RTU Aeronautikas, kosmosa inženierijas un transporta institūta rīcībā esošais mobilais optiskās emisijas spektrometrs metālu analīzei PMI MASTER PRO 13L0114 no firmas “Oxford Instruments” (Lielbritānija). Pārbaudes laikā šī iekārta analizēja 18 svarīgākos dzelzs sakausējumos atrodamos elementus. Sagrupējot tos pēc koncentrācijas, var secināt, kādi elementi dominē un kādas ir to savstarpējas attiecības. Īpašu interesi izraisīja salīdzinoši augstais volframa daudzums, kas nav plaši izplatīts Eiropā. Varbūt tieši volframa klātbūtne būs atslēga informācijai par zobena dzelzs ieguves ģeogrāfisko apgabalu? Datu analīzes laikā tika apzināti tikai daži vēsturiski dzelzs iegūšanas reģioni ar šādu netipisku metāla rūdu kombināciju, un turpmākais izpētes darbs būs saistīts ar iegūto rezultātu pārbaudi, analizējot publikācijas un pētījumus par dzelzs priekšmetu izcelsmi Eiropā.

Ceļš uz Bēnes zobena noslēpumu atklāšanu ne tuvu nav galā. Taču viens ir skaidrs: iespējams, šis ir viens no senākajiem Latvijas teritorijā atrastajiem dzelzs priekšmetiem, kas, cerams, vēl atklās daudz nezināmā par mūsu zemes bagāto un aizraujošo vēsturi.

Avots: LNVM Ziņnesis, janvāris 2025