Igaunijas republikai 103!

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sveic 103. neatkarības dienā kaimiņvalsti Igauniju! „Šajā liktenīgajā stundā Igaunijas Zemes padome kā savas zemes un tautas likumīgā pārstāve spējusi panākt tautvaldībā piedalošos Igaunijas politisko partiju un organizāciju vienprātīgu lēmumu un [..] ar šo dienu Igaunija tās vēsturiskajās un etnogrāfiskajās robežās tiek pasludināta par neatkarīgu demokrātisku republiku.” Ar šādiem vārdiem 1918. gada 24. februārī Igaunijas Tautas padome uzrunāja Igaunijas iedzīvotājus, paziņojot par neatkarīgas un demokrātiskas Igaunijas Republikas proklamēšanu. 

Kādas ir bijušas Latvijas un Igaunijas starpvalstu attiecību galvenās tendences starpkaru periodā un mūsdienās? Latvijas un Igaunijas sadarbība aizsākās Parīzes miera konferences laikā (1919. gada janvārī), kur tās vienoja kopīgi mērķi – panākt starptautisko atzīšanu un gūt atbalstu neatkarības nostiprināšanai. Veidojot pirmos bruņotos spēkus, 1919. gadā Latvijas Pagaidu valdība lielā mērā organizēja valsts atbrīvošanu ar Igaunijā izveidotās Ziemeļlatvijas brigādes palīdzību; Igaunijas armija bija nozīmīgs sabiedrotais Cēsu kaujās (1919. gada jūnijā), kur izšķīrās kā Latvijas, tā Igaunijas neatkarības liktenis.

Tomēr jāatzīmē, ka ar Neatkarības kara noslēgumu saistās arī iedīgļi domstarpībām atsevišķos jautājumos, piemēram, robežjautājuma problemātika un igauņu aizvainojums par viņu nopelnu nepietiekamo novērtējumu Latvijas atbrīvošanā. 

Tomēr par atsevišķām nesaskaņām stiprāka bija abu valstu vēlme veidot ciešu turpmāko sadarbību – 1923. gada 1. novembrī Tallinā tika parakstīts aizsardzības savienības līgums, savukārt 1934. gada 12. septembrī Latvija, Igaunija un Lietuva noslēdza saprašanās un sadarbības līgumu, izveidojot Baltijas Antanti. Kopumā abu valstu sadarbība liecināja par to, ka tās ir galvenās partneres ārpolitikā, militārajā, saimniecības, kultūras un citās jomās. Latvijas un Igaunijas attiecības raksturo starpkaru laikā populārs sauklis: “Bez Latvijas nav Igaunijas un bez Igaunijas nav Latvijas!”.
Diplomātiskie sakari izpaudās regulārās valstu amatpersonu vizītēs, piemēram, 1925. gadā Rīgu apmeklēja Igaunijas Valsts vecākais Jiri Jāksons (1870–1942), savukārt 1933. gadā – vēlākais Igaunijas autoritārais līderis Konstantīns Petss (1874–1956). Tāpat Latvijā ik gadu tika atzīmēts 24. februāris – Igaunijas proklamēšanas diena, kurai par godu tika rīkoti svinīgi pasākumi un igauņu mākslinieku koncerti. Kultūras un mākslas sakari tika uzturēti arī ārpus atzīmējamām dienām – abās valstīs regulāri viesojās kaimiņvalsts mākslinieki, kori, tika veidotas izstādes un citi pasākumi, kur īpaša loma bija 1928. gadā dibinātajai Latvijas un Igaunijas kultūras biedrībai. Ciešie sakari veicināja valstu intelektuālo, saimniecisko un kultūras sadarbību, kā arī sabiedrisko organizāciju savstarpējos sakarus, popularizējot Baltijas valstu kopības ideju plašākā sabiedrībā.

Igaunijas valsts himna:

Kopš Latvijas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā valstu sadarbība ir bijusi regulāra un aktīva visdažādākajos līmeņos. 1990. gada 12. maijā parakstītā Saskaņas un sadarbības deklarācija un 1994. gada 13. jūnija līgums par parlamentu un valdību sadarbību bija ne tikai abpusējās, bet arī visu trīs Baltijas valstu sadarbības stūrakmens. 

Latvijas un Igaunijas sadarbība tiek attīstīta ar aktīvu dialogu valsts prezidentu un citu augstu amatpersonu, kā arī dažādu nozaru pārstāvju starpā. Sadarbība risinās ar organizāciju starpniecību: parlamentārā līmenī – 1991. gada 8. novembrī dibinātajā Baltijas Asamblejā, valdību līmenī – 1994. gada 13. jūnijā dibinātajā Baltijas Ministru padomē. Tāpat kā starpkaru periodā, arī mūsdienās regulāras ir Latvijas amatpersonu vizītes Igaunijā un Igaunijas amatpersonu – Latvijā.

Mūsdienās Latviju un Igauniju saista kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā, kā arī Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ietvaros. Tāpat kā starpkaru periodā, arī mūsdienās abas valstis ir vienotas ciešām saitēm aizsardzības un ekonomikas, iekšlietu un tieslietu, izglītības un kultūras un citās jomās.

Avots:

LNVM facebook.com lapa