Iznāks nepublicētās K.Ulmaņa sabiedrisko lietu ministra A.Bērziņa atmiņas

"Lauku Avīzes" apgādā tiek laisti klajā līdz šim nepublicētie, ASV Hūvera institūta arhīvā Stenforda universitātē saglabātie Kārļa Ulmaņa autoritārās valdības ministra un sabiedriskā darbinieka Alfrēda Bērziņa memuāri.

A.Bērziņš (1899-1977) ir viena no pretrunīgākajām un noslēpumainākajām personām 20.gs. 30.-40. gadu Latvijas vēsturē. A.Bērziņu, iekšlietu ministra biedru (1934-1937), sabiedrisko lietu ministru (1937-1940), faktiski otro svarīgāko personu aiz Kārļa Ulmaņa viņa autoritārās valdīšanas gados, nebūt ne pozitīvi raksturo Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ilgvars Butulis: "Cik esmu par viņu un viņa īpašībām domājis, tad pirmkārt jānosauc neaprobežota un draudīga godkāre. Tā izpaudās visā viņa karjerā. Un reizē ar godkāri – ārkārtīga izveicība, izmanība. Otru tādu tipu tā laika Latvijas elitē mēs nez vai atradīsim. Neviens cits pēc 1934. gada nedabūja gatavu ko tādu kā Bērziņš – no Aizsargu štāba darbinieka uzreiz par iekšlietu viceministru ar ministra tiesībām, kas Latvijā bija kas nepieredzēts." Vēl skarbāk, Bērziņu kopā ar Munteru nosaucot par "sātaniskām figūrām" 1991.g. izteicies trimdā dzīvojošais vēsturnieks Andrievs Ezergailis. "Es domāju, viņš spēlēja ļoti augstu spēli. Tam nav pierādījumu un nez vai kādreiz būs, taču, kā gan viņš izgrozījās 1940. gada vasarā, kad faktiski bija galvenais ienaidnieks ”fašists nr. 1”? Visādus nieka aizsargu komandierus apcietināja, bet viņš aizlaidās! Kāpēc tā notika, viņš īsti nestāsta arī savās grāmatās. Mans viedoklis: Bērziņš bija nodrošinājies pret visiem. Bija dubults vai pat trejāds aģents. Līdzīgs tips tad vēl bija sociāldemokrāts Bruno Kalniņš. Arī viņa izgrozīšanās ir nesaprotama,” tā I.Butulis, komentējot A.Bērziņa aizbēgšanu no Latvijas uz Zviedriju 1940. gada 1. jūlijā, ko viņam izdevās izdarīt, acīmredzot, izmantojot fiktīvu pasi uz Pētera Koka vārda.

Bērziņa personības neviennozīmīgumu raksturo arī fakts, ka, pēc bēgšanas no Latvijas, II pasaules kara gados atrodoties Rietumeiropā, viņš ticis uzlūkots gan par krievu, gan vācu un japāņu, gan par britu spiegu.

Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī citu vēsturnieku, tāpat pret Ulmaņa režīmu kritiski noskaņoto laikabiedru sniegtos Bērziņa raksturojumus, viņa darbības neizskaidrotos aspektus, diez vai būtu vērts šajos memuāros meklēt patiesas un godīgas atbildes uz šiem, mums interesējošiem jautājumiem. Tajā pat laikā Bērziņa, kā Ulmaņa valdības augstākā līmeņa lēmumu pieņemšanā tieši iesaistītas personas atmiņas varētu būt noderīgas kā sekundārs avots, lai gūtu plašāku ieskatu 30.gadu politikas virtuves aizkulisēs, varas intrigās un politiķu rīcību motivācijā.

Avoti:

m.la.lv
la.lv
la.lv