Jaunajā LNVM ekspozīcijā varēs aplūkot greznāko Latvijā atrasto dzeramo ragu

Gatavojoties ekspozīcijai “Straumējot laiku”, ko LNVM plāno atvērt apmeklētājiem Rīgas pilī šī gada rudenī, tika nolemts tajā iekļaut arī kādu unikālu priekšmetu – dzeramo ragu, kas 1983. gadā atrasts Bauskas tuvumā Čunkānu-Dreņģeru kapulaukā ar 8. gs. datējamā apbedījumā. Ar ko šis priekšmets ir īpašs?

Rags, guļot mālainajā zemē, bija saplacināts, ornamentētā sudraba plāksne un bronzas apkalumu daļas salūzušas daudzos atšķirīga izmēra un formas fragmentos. Labāk saglabājies bija dzeramā raga rokturis un uzgalis. Visu fragmentu virsma bija klāta ar nevienmērīgu korozijas uzaugumu un augsnes netīrumu kārtu. Uz plānāko bronzas apkalumu apakšējās virsmas bija redzams balts pārklājums, bet uz augšējās – melnas vielas slānis. Veicot ķīmisko analīzi, noskaidrojās, ka baltā viela ir alvojums, bet melnā – darvu saturošs maisījums (ķīmiķe Anastasija Silava). Restaurācijas gaitā priekšmetu virsmas tika tīrītas mehāniski ar dažāda veida instrumentiem un kracbirstītēm, pasivētas, daļa pārlūzušo fragmentu salīmēta un pārklāta ar aizsargpārklājumu.

Čunkānu-Dreņģeru dzeramais rags ir lielākais un greznākais šāda veida atradums Latvijā. Dzeramā raga atveres diametrs bijis 102 mm, bet raga garums ap 350–400 mm. Apkalumi, rokturis un uzgalis darināti no bronzas. Augšmalu papildus rotāja 110 mm plata bagātīgi ornamentēta sudraba plāksne, sudraba platējums klājis arī rokturi. Rags atrasts ap 16 gadus veca pusaudža apbedījumā. Kapā līdzi doti divi šķēpi, kaujas nazis un šaurasmens cirvis. Mirušajam uz rokas bijusi masīva trīsviju aproce, bet apģērbs sasprausts ar rotadatu. Dzeramais rags bijis ietīts audumā un novietots kapa vidusdaļā virs mirušā. Līdzdotie priekšmeti, kā arī ievērojamais kapa dziļums norāda uz apbedītā jaunekļa īpašo, augstāko stāvokli zemgaļu kopienā, kas dzīvojusi Bauskas apkārtnē 8. gadsimtā.

Latvijas un Lietuvas arheoloģiskajā materiālā dzeramie ragi ar vienkāršu apkaltu augšmalu zināmi kopš 3. gadsimta. Īpaši raksturīgi tie bijuši kuršiem, kuru apbedījumos dzeramie ragi likti līdz 14. gadsimtam. Turpretī grezni rotāti dzeramie ragi ir ļoti rets atradums, Latvijas teritorijā zināmi tikai seši, bet Lietuvā – septiņpadsmit. Seši no tiem atrasti Plinkaigaļu senkapos bagātos vecāku karavīru apbedījumos, kas datējami ar 5.–6. gadsimtu.

Dzeramie ragi tikuši darināti no dzīvnieku raga, bet varēja būt izgatavoti arī no māla, stikla, koka vai metāla raga formā. Tie primāri lietoti dzeršanai, kā arī dažādos rituālos, bet krāšņi rotātie eksemplāri uzskatāmi par prestiža priekšmetiem.

Autores: Ingrīda Līga Virse, Inita Smila

Avots: LNVM facebook.com lapa.