Kabilē atklāta piemiņas plāksne izcilajam valstsvīram Z.A. Meierovicam
Pievienoja:
Valters Grīviņš, 04.06.2017
Z.A. Meierovica piemiņas plāksnes atklāšana pie Kabiles pamatskolas, 2017.g. 10.maijs. Piedalās skolas audzēkņi, skolotāji un viesi. E.Skabja foto.
Sabiedriskajam un politiskajam darbiniekam Zigfrīdam Annai Meierovicam 10. maijā pie viņa vārdā nosauktās Kabiles pamatskolas atklāta piemiņas plāksne.
Pirmais Latvijas ārlietu ministrs, arī Ministru prezidents te pabeidzis pagastskolu un dzīvojis pie sava tēvoča – mātes brāļa un skolas pārziņa Roberta Fīlholda.
Ideja par piemiņas plāksni pieder rendeniecei Mairai Brūderei, biedrības Sapņu tilti vadītājai. Svinīgajā brīdī piedalījās viss skolas kolektīvs, uzstājās ansamblis un daiļlasītāji. Pasākumu vadīja skolotājs Eduards Skabis, atgādinot, ka nesen aizvadīta Z.A.Meierovica 130. dzimšanas diena, un pastāstot par valstsvīra atceri, uzskaitot viņam veltītās piemiņas zīmes dažādās vietās, kā arī daiļdarbus, tai skaitā 2013. gadā Rīgā iestudēto Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes mūziklu Meierovics, ko toreiz noskatījies arī skolas kolektīvs.
Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925)
Pirmais Latvijas ārlietu ministrs, otrais Ministru prezidents. Viņš bija viens no Latviešu zemnieku partijas dibinātājiem, no tās ievēlēts Satversmes sapulcē un 1. Saeimā. Kā ārlietu ministrs veicināja Latvijas Republikas de facto un de jure atzīšanu, uzņemšanu Tautu Savienībā. Ministru prezidenta amatā viņš ieviesa Latvijas latu, panāca vienošanos ar Padomju Krieviju par pilsonības izvēles kārtību, ieviesa latīņu druku, pieņēma vairāku valsts iestāžu statūtus. Z.A.Meierovics gāja bojā autoavārijā 1925. gada augustā Sēmes pagastā (Tukuma novadā), apmeklējot bērnus. Apbedīts Rīgas Meža kapos.
Pirmais Latvijas ārlietu ministrs, otrais Ministru prezidents. Viņš bija viens no Latviešu zemnieku partijas dibinātājiem, no tās ievēlēts Satversmes sapulcē un 1. Saeimā. Kā ārlietu ministrs veicināja Latvijas Republikas de facto un de jure atzīšanu, uzņemšanu Tautu Savienībā. Ministru prezidenta amatā viņš ieviesa Latvijas latu, panāca vienošanos ar Padomju Krieviju par pilsonības izvēles kārtību, ieviesa latīņu druku, pieņēma vairāku valsts iestāžu statūtus. Z.A.Meierovics gāja bojā autoavārijā 1925. gada augustā Sēmes pagastā (Tukuma novadā), apmeklējot bērnus. Apbedīts Rīgas Meža kapos.
Bija ieradušies arī viesi. Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Andris Vilcāns vērsās tieši pie skolēniem, stāstot, kā Meierovics, būdams bārenis, nekad nav nolaidis rokas vai žēlojies. Gluži otrādi – viņš mācījies, bet, kad klājies grūtāk ar naudu, pasniedzis privātstundas jaunākajiem skolas biedriem. Pasākumā klāt bija arī novada domes izpilddirektore Ilze Damberga-Dambīte, pagasta pārvaldes vadītājs Tālvaldis Bergmanis, kabilnieks Aivars Bergmanis, kurš skolai dāvāja dekoratīvu krūmu.
Īpaši gaidīta viešņa bija slavenā novadnieka vedekla Ingrīda Meierovica, jaunākā dēla Gunāra atraitne, kura nu dzīvo Rīgā, bet mūža lielāko daļu pavadījusi trimdā: sākumā Vācijas bēgļu nometnēs, tad Austrālijā, ieprecējusies ASV. Ingrīdai ir maģistres grāds bibliotēku zinībās, savulaik viņa kā žurnāliste strādājusi radio Brīvā Eiropa Minhenē. „Iepriekšējo reizi Kabilē bijām, kad tika iesvētīts skolas karogs, tolaik vēl bija dzīvs gan mans vīrs, gan viņa vecākais brālis Helmūts. Ģimenē bija arī māsa Rute,” atceras Ingrīda.
Pēc pasākuma A.Vilcāns vecākos skolēnus iepazīstināja ar diplomāta darbu: tā iespējām un arī ne tik saulainajām pusēm. Kabilnieki nekautrējās un viesim daudz jautāja.
Avots:
Izcila valstsvīra piemiņai. Kurzemnieks. 2017.g. 15.maijs.
Reklāma
