Kara muzejā atklās vjetnamiešu mākslinieka personālizstādi "Es un Lāčplēsis"

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 31.10.2014

Piektdien, 7. novembrī plkst. 16:20, Latvijas Kara muzeja galerijas izstāžu telpā, tiks atklāta Kao Vieta Ngujena personālizstāde „Es un Lāčplēsis”. Tā ir daļa no Latvijas Kara muzeja programmas, kas saistīta ar Lāčplēša dienas godināšanu.

Daži vārdi no mākslinieka: 
„Mani sauc Kao Vjets Ngujens. Esmu vjetnamietis un Latvijā esmu nodzīvojis jau 11 gadus. Ļoti mīlu komiksus un latviešu kultūru. Mans pirmais pazīstamais darbs bija komikss „Lāčplēša dzimšana”, kuru izdeva apgāds „Zvaigzne ABC”. 2012. gadā es aizgāju no Latvijas Mākslas Akadēmijas, lai uzsāktu jaunu ceļu un kļūtu par profesionālu komiksu mākslinieku. Nolēmu, ka komiksam jātop no jauna. 2013. gadā pats izdevu savu jauno komiksu ar nosaukumu „Lāčplēša hronika - Ziemas vilki”. Komikss ieguva labas atsaukmes. Izstādē būs apskatāmi komiksa oriģinālgleznojumi, kuri izpildīti akrila tehnikā. Tā ir reti sastopama tehnika mūsdienu komiksā. Būs iespēja apskatīt arī skices. Ceru, ka mana izstāde sniegs latviešiem jaunu redzējumu par komiksa žanru un Lāčplēsi.

Latviešiem vēstures gaitā trūka pašapzinība un pārliecinātība. Un Lāčplēsis bija tas, kurš šo trūkumu aizpildīja. Tieši tāpēc latviešiem ir Lāčplēša diena 11. novembris. Tā bija diena, kad latvieši cēlās, lai sargātu savu neatkarību un uzvarētu Bermontiešu pārspēku. Lāčplēsis nebija vienkārši vārds, tas bija spēks, vienotība, tikums, gods, atbildība un pašapzinība. Katrs, kurš cīnījās un krita par godu latviešu neatkarībai, bija īsts Lāčplēsis, jo viņš atrada Lāčplēsi savā sirdī un ticēja par spožu Latvijas nākotni. Lāčplēsis dzīvojis līdzi latviešiem jau kopš atmodas laikiem. Viņš ir ne tikai patriotisma simbols, bet arī daļa no mūsu kultūras. Mēs labi atceramies Raiņa lugu „Uguns un nakts”, melnbalto filmu „Lāčplēsis” vai Rokoperu par Lāčplēsi, tad kāpēc nevarētu būt arī komikss par Lāčplēsi? Un es ticu, ka Lāčplēsis kādu dienu varētu būt latviešu kultūras nesējs, kurš izplatītu latviešu kultūru pasaulē.”

Avots:

facebook.com

Reklāma